lago

Divas vasaras Minhenē. Un baigi mocījos tādā neziņā, ko darīt tālāk, piedāvāja arī palikt, visādi varēja izdomāt, tomēr pabeigt austskolu tobrīd likās svarīgāk. Un faktiski bija jau arī svarīgāk.
Pirmajā vasarā es sapratu, ka es mierīgu varu arī nebūt īstena patriote. Ne gluži tā, ka vispār nebūt, bet tā, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem varētu pavisam pamest Latviju un neraudāt, paturot sevi latvisku un dzīvot pilnīgi kaut kur citur.