pastaiga mākoņainā sapņainībā
izkusuši rasas pilienu,
kas asarās pārveidojas.
likteņa trieciens
par prombraukšanu
un sāpes no vientulības.
es sapratu, ka viņa nebūs
tik drīz vairs nē,
ka rokas stiepiena attālumā
nespēšu viņu sasaukt.
un nebūtībā būs aizgājušas
manas domas
manas jūtas
es,
kas esmu cietsirdīga.
man jāļauj viņam braukt.
nav manos spēkos paturēt.
bet man dāvināta viena diena.
no palikušajām.
tikai viena, kad atgūt
nokavētos vārdus...
izkusuši rasas pilienu,
kas asarās pārveidojas.
likteņa trieciens
par prombraukšanu
un sāpes no vientulības.
es sapratu, ka viņa nebūs
tik drīz vairs nē,
ka rokas stiepiena attālumā
nespēšu viņu sasaukt.
un nebūtībā būs aizgājušas
manas domas
manas jūtas
es,
kas esmu cietsirdīga.
man jāļauj viņam braukt.
nav manos spēkos paturēt.
bet man dāvināta viena diena.
no palikušajām.
tikai viena, kad atgūt
nokavētos vārdus...
Vai tad Tu nejūti vai tas ir labi vai nav? Un, ja ir sajūta, ka jāsaka, tad jāsaka.
Šodien kādā sarunā teicu, ka es netaisu sev problēmas. Jo problēmas rodas no mums un mēs tās audzējam, līdz vairs nespējam panest.
Tu gadījumā sev netaisi problēmas? Liekas?
Ak, jā... Vienkārši dari, kā Tu jūti! Sirds pateikt priekšā kā ir vispareizāk!
zinaat, protams, ir tiesiibas, bet man nepatiik saapinaat cilveekus...
dazhiem $ii speeja just ir izteiktaaka kaa paareejiem...
;)
Par sevi varu droshi apgalvot, ka ja attieciibaas kaut kas nav kaartiibaa, es momentaali juutu! Un pat speeju izjust iemeslu.