Jaunais ceļš
Iespējams, ka tas ir brīnums. Iespējams, ka mana nevēlēšanās palikt tumsā. Bet es cīnos. Es atradu sānceļu, kurš mani novedīs līdz lielajam ceļam. Tam, kas domāts un paredzēts man!
Gaisma sāk iedegties. Palika vieglāk elpot. Ir tāda sajūta, kā pēc kārtīgas plostošanas. Bet tumsa izgaro. Saprotu, ka vēl grūts ceļš priekšā, bet es jau esmu izvēlējusies - palikt gaismā. Meklēt gaismu. Ne tumsā būt un mocīties ar sevi un savu dzīvi.
Sajūta, ka ieklausījos, kas notiek apkārt, ir burvīga! Es dzirdēju putna balsis. Un domāju - vai tiešām tas ir strazds? Es cerēju, ka nē, jo viņam būtu grūti izdzīvot šai salā. Bet putns dziedāja! Un tā bija mūzika!
Ir manī kaut kādas gļotas, bet tās es dabūšu ārā. Izmēzīšu! Izkasīšu. Un ielaidīšu svaigu gaisu, čivināšanu un Gaismu. Gaismu, kas dziedē. Kas liek justies laimīgai.
Dievu. Kas bija pazudis. Kuru es nesapratu. Vēl joprojām nesaprotu. Bet esmu ceļā uz izziņu un sapratni. Un tas ielīksmo. Es aizgāju gulēt ar smaidu uz lūpām! Cīņa būs ilga! Bet es zinu, ka izvēlējos! UN pareizi!
Gaisma sāk iedegties. Palika vieglāk elpot. Ir tāda sajūta, kā pēc kārtīgas plostošanas. Bet tumsa izgaro. Saprotu, ka vēl grūts ceļš priekšā, bet es jau esmu izvēlējusies - palikt gaismā. Meklēt gaismu. Ne tumsā būt un mocīties ar sevi un savu dzīvi.
Sajūta, ka ieklausījos, kas notiek apkārt, ir burvīga! Es dzirdēju putna balsis. Un domāju - vai tiešām tas ir strazds? Es cerēju, ka nē, jo viņam būtu grūti izdzīvot šai salā. Bet putns dziedāja! Un tā bija mūzika!
Ir manī kaut kādas gļotas, bet tās es dabūšu ārā. Izmēzīšu! Izkasīšu. Un ielaidīšu svaigu gaisu, čivināšanu un Gaismu. Gaismu, kas dziedē. Kas liek justies laimīgai.
Dievu. Kas bija pazudis. Kuru es nesapratu. Vēl joprojām nesaprotu. Bet esmu ceļā uz izziņu un sapratni. Un tas ielīksmo. Es aizgāju gulēt ar smaidu uz lūpām! Cīņa būs ilga! Bet es zinu, ka izvēlējos! UN pareizi!
Atbildes, taas, kas tieshaam ir iistas, nemaz nenaak tik viegli. Tomeer, kad beidzot esam taas sanjemushas, taa ir kaa daavana! Liidz ar to speejam sajust. kaut ko labu. Un iet taalaak.
Pagaatne vispaar ir viena riebiiga masa, kas velkas no aizmugures un biedee tumshaas ielaas. Kas enkaadi neveelas buut pamesta. Es vinju nozhnjaugtu pati savaam rokaam, ja speetu sataustiit! Pashu pagaatni - ne cilveekus. A, varbuut, nozhnjaugt cilveekus? Un buus miers? Muljkjiibas!
Es esmu ar Tevi! Sajuuti mani un neatgruud! Mees abas mekleejam. Mees abas atradiisim! Tas nav soliijums!...
Visu muuzhu mees varam mekleet to pareizo celju! Un, ja vienaa dziivee neatrodam, mums dotas veel... liidz uzejam! Un tad iestaajas sveetlaime. Miers. Pilniigs! Vispilniigaakais...
Izsecinaat ko man taa meegina pateikt. Lai taa nebuutu kaa briesmonis kas visu laiku seko un uzgluun, bet kaa labs padomdeveejs un draugs.
Meeginu ar to iedraudzeeties - protams nav tas viegli, visu celjot augshaa protams saap un visu laiku gribas sacelties un spiiteeties pretii, vainot visu peec kaartas, nevis mekleet risinaajumu...
Un taa soli pa soliitim uz priekshu, pamazaam.
Es esmu ar Tevi! Sajuuti mani un neatgruud! Mees abas mekleejam. Mees abas atradiisim! Tas nav soliijums!..
Nez , loti savaadi, bet shkjiet ka sajuutu ...
tas ir kaut kaa mazliet mulsinoshi...
Es arii esmu ar Tevi, tepat blakus un attaalumam nav noziimes.
Pieņem to, ka mūsu dvēseles atspulgi sēž blakus. Un sajūt viena otru! Mēs stiprināmies! Jau tas palīdz. Mēs nebūt neesam vienas!
Paldies Tev!
Nez reiz lasiiju, ka nevajag luugt par citiem, ka katrs pats zina kas vinjam ir nepiecieshams un nav iespeejams uzmineet ko tam otram cilveekam vajag.
Varbuut vinjam ir vajadziigs tas sliktais kas notiek shajaa briidii...
Vienkaarshi petiks ar apzinju, ka neesam vienas, ka esam blakus.
Paldies arii Tev.
Riit buus jauna diena , pilna atklaajumu un gaishuma, kas pamazaam naak...
Var jau buut, ka nevajag luugt, bet es luugshu par to, lai Tevii ir gaisma, kas neizdziest! Atziistos, ka iisti luugt nemaaku, bet maacos!:) Es nedomaaju un , protams, nezinu, ko Tev vajag. Man vienkaarshi ir sajuuta, ka nepiecieshama shii luugshana - luugsna! Luugums!
Riitdiena buus labaaka!
Es pilniigi fiziski sajutu, ka staavi man blakus! Kreisajaa pusee, pie pleca, aiz manis.
Gribas kaut kaa aizsuutiit lielu miiljumu.
Es jau arii nemaaku luugt, bet man shkjiet - tas ir taads kaa sevis mekleeshanas celsh.
Sapluushana ar paareejo pasauli, sajust, ka esmu viens vesels ar to...
Katra dienu pasaule piedzimst no jauna un taa ir savaadaaka.
http://journal.bad.lv/users/spilvens/20
Taapeec bija tas "Hmmmmm"..
Es juutu miiljumu! Jau tas vien, ka Tu domaa, es to juutu! Un man paliek tikl abi! Silti. Prieciigi!
Es Tevi apskauju!
Pauls Koelju arii man ir tuvs! Un Maktub esmu lasiijusi. Vinjaa der ieklausiities!
Kaut vai "Ceļa vārdi gaismas bruņiniekam" - to varētu attiecināt arī uz mums!:))
Vajadzeetu kaut kaa satikties, jo shiet runaaties kaut kaa mazliet diivaini shkjiet.
Araa ir silts diezgan vareetu satikties kaadaa parkaa, iedegt sveces, vai veel labaak aizbraukt vakaraa pie juuras, kad nav neviena cilveeka un blakus ir nomierinoshaa jura.
Sveetdien ilgi ilgi gar vinju staigaaju un domaaju. Jura ir mana stihija un taa man vienmeer paliidz.
Citus Koelju darbus pagaidaam nav sanaacis lasiit, bet Maktub bija labs.
Satiksimies naakoshnedeelj! Tad doshos uz Riigu! Tev buus laiks sagatavoties, ja Tev tas nepiecieshams!
Var arii rakstiit veestules uz lago@one.lv
Iespeejams, ka tur buus labaak! Koncentreet domu. Liidz tikshanaas reizei!
Iesaku Koelja "Veronika grib mirt". Man shii graamata apgrieza pasauli! Un izmainiija manus spriedumus par dazhaam lietaam!