| spilvens rakstīja 17. Februāris 2004, 16:09 |
Es savu pagaatni meeginu saprast, meeginu saprast un pienjemt to, kaut kaa...
Izsecinaat ko man taa meegina pateikt. Lai taa nebuutu kaa briesmonis kas visu laiku seko un uzgluun, bet kaa labs padomdeveejs un draugs.
Meeginu ar to iedraudzeeties - protams nav tas viegli, visu celjot augshaa protams saap un visu laiku gribas sacelties un spiiteeties pretii, vainot visu peec kaartas, nevis mekleet risinaajumu...
Un taa soli pa soliitim uz priekshu, pamazaam.
Es esmu ar Tevi! Sajuuti mani un neatgruud! Mees abas mekleejam. Mees abas atradiisim! Tas nav soliijums!..
Nez , loti savaadi, bet shkjiet ka sajuutu ...
tas ir kaut kaa mazliet mulsinoshi...
Es arii esmu ar Tevi, tepat blakus un attaalumam nav noziimes.
(
Lasīt komentārus)