lago

Es aizmirsu to lietus mākoņa ēnu,
kas vilkās pār manu galvu;
es aizmirsu to lietu,
kas mani mērcēja;
tagad es neaizmirstu,
bet visu laiku atceros,
kur biju salijusi....

Visu laiku galvā kaut kas uzkrājies, tas novērojums, ka trotuārs pamazām kļūst par smilšu taku. Zemes ceļu.
Kāpēc man tas ir tik svarīgi?

Tagad būtu jāuztraucas par citām lietām. Kas šķietami aizņem svarīgāko plauktiņu. Tomēr nav, nav iedvesmas uztraukties. Gribās prom, prom, prom...

eņģeli?
Tu mani dzirdi, lai cik kluss būtu sauciens,
caur zvaigznēm uz zemi,
caur zemi pie manis...
caur mani uz Tevi...
Saklausi mani, eņģel,
un paņem uz saviem spārniem,
uz mirkli,
lai man dota iespēja nokrist.
Lai Tev būtu iespēja noķert.

Es domāju, ka būs viegli. Bet nav.
Muļķe, muļķe!

saminstinājos,
kad nāca laiks iet;
saminstinājos,
kad bija laiks teikt;
saminstinājos,
līdz ar to daļa tapa brīva...

pierunā mani saulespuķu sēkla
ieklausīties zaglīgajos saules soļos;

un es tev pateikšu, kas īsti manī sēž,
lai neļautu tev vairāk elpot!

ne vairāk...
tikai tikpat...
ne vairāk...
tikai tāpat...

Es esmu mazais zirneklis,
kas nolīdis maliņā paraudāt,
lai varētu vieglāku dvēseles nastu
doties pie kukaiņu tēva...

----------------------------------------------------
Un nopietni - es jums saku,
ka šodien būs apvērsums!

Cīņa ir jāizcīna!

Buutu labi, ja es speetu iztulkot to tekstu taa, lai peec manas paarlasiishanas teksts atbilstu angliskajam variantam, par cik taa ir tulkoshana anglju->latvieshu...

Tagad es nezinu, kaa lai esmu laba pret sevi, kas no riita bija tik nekrietna un moraali meegjinaaja iespaidot kaadu... Bet tas bija dusmiigi. Dusmu iespaidaa, apr cik es sadusmojos, ka no manis vajadziigs arii atpuusties! Esmu cietsirdiiga. Jo es pati saproti, cik labpraat es atpuustos pati no sevis!

žāvājos pretī saulei,
lai tā mani apņem ar gādīgām rokām,
lai ieauklē prieku par
ēnām uz ielas
par laternu rosīgām domām
par gaismu,
kas sasilda dvēseli, kaklu,
kas sasilda seju un pieri...
kas iesilst manī un uzdzirkstī skaidri
kā dzirksteļu rotaļa krāsnī.
lai saule man iedod to daļiņu svaigā
prieka un dzīves,kas šodien man netika iedots
no ūdens
valdzinošā miera un sienas.

esmu tikai stabs ceļmalas putekļainajās smiltīs

Šodien fotogrāfēšos un rīt, iespējams, būs bildes! Uhū... Patīk man šis iekšējais nemiers. Lai gan - kaut kas jau nav tā, kā tam vajadzētu būt!

Kārojas vīna!

Vakarā dzeršu!:))