Janvāris 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

mans miers ir iluziors...

Sametiet, lūdzu pa kapeiciņai,lai man sanāk rublītis bēgšanai...

Un traki liela vēlme izrauties! Kaut mocīt sevi, stāvēt kājās piebāztā autobusā, bet būt prom, kur viņš nevarēs mani aizsniegt ar savu "piedod". Vēl viens salauzts solījums iekrīt neizpildīto lietu lādītē.

"JAUKā DZīVE"

Ko lai es saku? Zinu, ka nevarēs klusēt... bet - ko lai es saku?

Comments

ak, tu...
grūts laiks grūtam cilvēciņam.
bet, ja varu kā palīdzēt - dod ziņu. t.i., ja tu apjaut, ko vēlies (sarunu? mieru? vienu vakaru prom no mājām?)
nu vairs neko nezinu. tas ir tikpat ka skatities mute melnam caurumam. turpinas slikta vakardiena. es pat smekeju, kaut tai pasa laika atvainojos bernam...
pie pirmas iespejas parbegsu kaut kur...vienigi, varbut vari dot padomu, ka sakt domat?

P.S. par garumzimes neatbild uz zvaniem.
uj, tu laikam nezini manu jauno tel... tikšu mājās pie vecā, piezvanīšu, oki?
un nenosodi sevi par to, ka smēķē. centies to nedarīt, protams, bet - sevis nosodīšana nāk vairāk par sliktu, IMHO.

bet man jau liekas, ka pietiks tikai brītiņu tikt projām no tā visa. bēgšana ir tāda instinktīva reakcija uz piesaistītību.
lai arī es nezinu situāciju, protams.