Mazā Prinča Sindroms |
Nov. 20th, 2004|05:51 pm |
Fig. 1 Terārijs pēc definīcijas ir dārzs zem stikla - miniatūra ekosistēma, kurā ļoti labi novērojami dažādie dzīvības procesi, sākot ar fotosintēzi un beidzot ar ūdens apriti. Terārijā ir iespējams radīt dažādas pasaules - vai tā būtu pļava, tuksnesis vai tropiskais lietusmežs - viss atkarīgs no paša vēlmēm un iespējām. Terāriju ap 1829. gadu izgudroja angļu ārsts un dārznieks Nataniēls Vords (Nathaniel Ward, viņa terārijs redzams 2. attēlā).
Fig. 2 Terāriju turēšana īpašu popularitāti iekaroja Viktorijas laikmeta Anglijā, kā arī pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, taču arī mūsdienās šis hobijs nav aizgājis nebūtībā. Daudziem nepietiek ar augiem vien, tādēļ terāriji tiek paplašināti, papildināti ar kukaiņiem, mazākiem dzīvniekiem utt. Šādos gadījumos tas jau vairs nav vienkārši terārijs, bet gan vivārijs. Par terāriju var kalpot gandrīz jebkurš caurspīdīga stikla trauks (lielākas stikla burkas, akvāriji utt. u.t.jpr.). Turklāt tā iekārtošana nebūt nav sarežģīta. |
|