| Vakara pasaciņa |
[Oct. 1st, 2004|12:23 am] |
|
1951. gada augustā nelielā Francijas pilsētiņā Pont Saint-Esprit notika masveida saindēšanās ar Melno graudu (Claviceps purpurea) sastāvā esošajiem toksiskajiem un halucinogēnajiem alkaloīdiem (to skaitā arī lizergīnskābi). Vainīga pie tās bija kāda zemnieka, dzirnavnieka un maiznieka nenovīdība un alkatība - zinot, ka miltos ar graudiem kopā samalti arī Claviceps purpurea sklerotiji, viņi no tiem vienalga pagatavoja maizi un pārdeva vietējiem iedzīvotājiem. Pāris dienu laikā medicīniskā palīdzība bija nepieciešama aptuveni 230 cilvēkiem. Drīz vien vietas slimnīcā kļuva par maz, un apmēram 70 mājas tika pārvērstas palātās. Lielākā daļa cilvēku bija pilnībā zaudējuši realitātes sajūtu un bija jāpiesien gultām. Tie, kam izdevās izbēgt (un tāds bija ne viens vien), delīrijā skraidīja pa pilsētas pustukšajām ielām.
Uz pāris dienām Pont Saint-Esprit kļuva par pasaules vājprāta galvaspilsētu - polis dementia. Nojaušu, ka jums visiem ir vairāk vai mazāk attīstīta iztēle, tādēļ sīkumos neiedziļināšos. Pilsēta bija sajukusi prātā. Pa ielām klejoja skaļi murgojoši, halucināciju pārņemti cilvēki, kas uzvedās galēji dīvaini. Dažs, izmantojot dakšiņas, "spēlējās" ar savu suni, citus bija pārņēmusi maniakāla depresija un suicidālas tieksmes, jāpiemin arī kāda vienpadsmit gadus veca zēna mēģinājums nožņaugt savu māti.
Medicīnā saindēšanos ar šo sēni dēvē par ergotismu. Tas ir ārkārtīgi nepatīkams un bīstams (var izraisīt dedzinošas sāpes locekļos vai pat gangrēnu, dzemdes asiņošanu sievietēm, kā arī daudzus citus nepatīkamus simptomus, kas var beigties arī letāli). Claviceps purpurea ir slavena arī ar to, ka tieši no tās pirmo reizi tika izolēts lizergīnskābes dietilamīds (LSD).
Rezumē: četri no cietušajiem nomira un trīsdesmit divi sajuka prātā.
Es varu tikai izteikt cieņas pilnu apbrīnu Pont Saint-Esprit trīs vietējiem ārstiem un pilsētiņas mēram. |
|
|
| Fejas |
[Oct. 1st, 2004|05:08 am] |
|
1917. gadā divas gluži nevainīga paskata britu meitenītes (16 gadus vecā Elsija Vraita un 10 gadus vecā Frānsisa Grifitsa) izdomāja izspēlēt jociņu spociņu - viņas izgrieza no papīra daudzas mazas fejiņas, dārzā nofotografēja viena otru kopā ar tām un kļuva par autorēm vienam no pirmajiem skandalozajiem fotoviltojumiem. Savā nedarbā viņas atzinās tikai sešdesmit gadus vēlāk.
Tagad netieku gudrs, par ko uztraukties vairāk - par to, ka fotogrāfijās redzamās būtnes tomēr nav fejas, vai to, ka Arturs Konans Doils nomira svēti ticēdams, ka tās tādas tomēr ir. |
|
|
| ANO, ak, ANO... |
[Oct. 1st, 2004|05:45 am] |
|
Klikš... |
|
|
| Kārtējā nedēļas nogale un sēņu ekspedīcija beidzot ir klāt!!! |
[Oct. 1st, 2004|04:26 pm] |
|
|
|
|