Es esmu bailīgs. Tumšā diennakts stundā apkārt nestaigāju. Bet te - Hamburgā tas ir patīkami. Noblandījos vakar un šodien pāris stundas apkārt pa šo feino pilsēteli. Skaisti. Interesanti, ka cilvēki nekur nesteidzās. Solis ir ~2x lēnāks, nekā pie mums. Cilvēki ir jauki un atsaucīgi. Tas jau laikam ir pat pie mums. Dīķmala (hbf apkārtne un tai pieguļošie rajoni) - supersmuki. Kaut kāda apdalītības sajūta piekļuva. Vācu meitenēm visām ir līdzīga sejas uzbūve. Vilcienā netīši aizķēru pa eju ejot sēdošu pasažieri - jamais atvainojās man. Tas gan manuprāt ir par traku. Šķiet, ka varētu teitan vazāties 24x7 un gūt kaut kādu pozitīvu pasīva novērotāja baudu. Nav jau tik traki nopostīta kā Drēzdene, bet jebk. gadījumā - dažas būves (baznīcas, piem.) ir atjaunotas tikai daļēji, to torņos iebūvējot liftu un pārējo atstājot kā viduslaiku drupas. Nožēloju, ka nezinu vāciski. Pietrūkst. Ne tikai te, bet arī .lv. Vācijā visfeinākie ir paši vācieši. Turki ir īgni. Lai arī viņi ir visur. U-bānis (metro) ir ideāls pārvietošanās veids. Ja vien atkal tā pati problēma, kas Vācijai, kā lielai valstij ir defaultā - viss visur ir vāciski. Nopirku biļeti pa 1.5 EUR un raustījos no kontroles. Nebija :) Vakarā hbf apkārtnē parādās vairāk policijas. VIPi brauc ar VW Faetoniem un Škoda VIP kāriem. Pilns ar Mini. Un ar BMW touringiem. Pamatā ne vecākiem par E36. Un BMW 100 sērija ir gauži populāra. Ir arī vecas mašīnas. Opeļi, golfi. Bet universāli te ir cieņā. Paralēli mazlitrāžas ekonomiskajai klasei. Protams, ir pietiekamā daudzumā jaunu SLK, CLK, CLS un citu drazu. Krānā karstais ūdens ir tas pats, kas mums vārīts dzeramais. Patīkami :) Tēja - 1, 2 un gatava :)

elfz šo parādību manā dzīvē nodēvēja par stereoblogošanu. Lai jau

Lasu Последний Дозор un sajūsminos, cik ļoti centīgi Lukjáņenko ir pamanījies šo nu jau kvatroloģiju pārvērst par trulu ar maģiju un kādu drusku smadzeņu apveltīta Dr Vatsona (Holmsa k-gu nevēlos aizvainot) vienpersonisko bojeviku. Pie kam, izrādās, ka viņu visu laiku kāds izmanto. Tas jau sāk kļūt apnicīgi. Galvenais varonis, kurš patiesībā ir tikai un vienīgi sūda пешка. Tā teikt - pašu izaudzināts un iejādelēts kumeļš.

Interesanti, vai iekš amiš rodeo buļļus izmanto vairākkārtīgi? Un cik ir limits? Un kas ar jamajiem notiek pēc tam? Teiksim, sevišķi niknus un nešķīstus ragaiņus pēc rodeo beigām ved pie tik pat nešķīstām meitenēm, lai beigu beigās radītu vēl nešķīstākus bērnus? Iespējams, ka tur ir nepieciešama visai mākslīga apaugļošana, ибо traks bullis traku bulleni atštaukās (vai vice versa), pirms tiks pie ņudzināšanās.

Tīņa ~16/17 gadi. Kamēr rokraksts nenonāks atpakaļ līdz manīm, datumu nespēšu pateikt.

Tu smaidi,
Jel smaidi.
Pat, ja sāp, tad smaidi.
Tu smaidi par citiem
Un smaidi par sevi.

Jel smaidi,
No rīta un vakarā smaidi,
Un lai smaids ir tas, ko no citiem tu gaidi.

Tu paraudi, paskumsti,
Bet dari to smaidot,
Lai smaids tevi, citus iepriecē sildot.

Tu uzsmaidi spogulim,
Uzsmaidi sev,
Un uzsmaidi citiem,
Smaidi vēl, vēl un vēl.

Nekas, ka tu neesi piedzimis smaidot,
To visu var, nē, vajaga labot.

Tu miegā pasmaidi,
Smaidi pie ārsta,
Lai neaiziet smaids,
Jo smaidīt ir māksla.

Tu nepārdod to,
Tu smaidi cik gribi,
Tu dāvini smaidu,
To atdod par brību.

Ak smaidi, jel smaidi,
Pat, ja dažreiz nav viegli,
Kad dzīve ir skumja,
Vai viss - vieni prieki.

Un arī mirstot,
Jel nebeidz to darīt,
Jo smaids tikai smaidu,
Tikai smaidu spēj radīt.

Un, guļot zem zemes,
Tu uzsmaidi zārkam,
Tu uzsmaidi zemei
Un ēdošam tārpam.

No šejienes

Home alone. Neguļās. Izlēmu piecelties no gultas, kurā tāpat nekas vairāk kā mīcīšanās no viena sāna uz otru un TV čolēšana nenotiek. Interesanti, ja aiziešu līdz barčikam, vai kāds no tur esošajiem šķidrumiem iedarbosies kā miega zāles?

Starp citu, tiem, kas man dāvina pudeles. Es dzeru pamatā tikai un vienīgi alu. Vai arī tekilu. Gold. Pēdējais produkts ir pierādījis sevi kā paģiras neģenerējošs. Tā kā dāviniet vai nu vienu, vai otru. Rumi, šņabji, šnapsi, viskiji are not welcome. Protams, atpakaļ nemetīšu. It īpaši iepriekš minētais attiecās uz tiem, kuriem pirms ierasties pie manis caur veikalu, tiek zvanīts un prasīts - ko es dzeru. Alu. Clear?

Līdz pilnai pārliecībai lielākoties ir jāsper viens pats mazs nabaga solītis. Un kālab allažiņ šis solis ir tas grūtākais no visiem?

Mana patiesā atrašanās vieta ir teitan. Ja Tu esi Sviesta Cibas lietotājs un vēlies mani lasīt caur draugu listi, tad pievieno mani caur šejieni.

Mošanās kā jau ik darbadienu 6:05 AM. Ceļš līdz Rīgai nogulēts. Ārā t-ra nebūt ne tik dikti -x°. Zivs. Parex. Pusdienas Čarlstonā. Misc work. Šādas tādas sistēmkonsultanta izrīcības (runāt par to, par ko neko nejēdz bet tā, lai tas otrs nejēdz, ka tu nekā nejēdz), trešā nedārgā tipa dizainera meklējumi (grūti tomēr, kā izrādās; apmēram tas pats, kas amazon.com par 100Ls), sarakste ar SPRK (neviens nevienu nesaprot, bet meili plūst).

FireFox ik pa laikam izlemj noslogot manu nabaga procesoru ja ne uz visiem 100%, tad uz lēkājošiem 40-80 jau nu toč. Kā arī, ar uzekstensētu Tabbrowserīti ne pārāk dažādi JavaScripti šancē (piem., dari ko darīdams, aber onclick events vienmēr atgriež true)

Īslaicīgi atgriežoties no Nokia 6310 atpakaļ uz 6210, tiek nosecināts, ka pēdējā ir diktiņ smuka, bet diemžēl maktena bremze un pāris features pietrūkst.

Pateicoties watt'am un viņa pūlēm iekš SC savu ~laacz kauč kad pārveidošu par sindicēto kontu. Lai jau barojas no manas barotnes.

Grūti pārvarama iekāre iegādāties trīs jaunus DVD...

Kantainais putns.

Vakardienas Panorāmā, kur gadījies, kur ne, bija sižets par Nacionālo teātri. Tika minēts, ka valsts remontam ir atvēlējusi 666 (jā, jā - sešimt sešdesmit sešus) tūkstošus latu.

Manuprāt, pirmajai partijai un visiem ticīgajiem, kuru reliģijās šis skaitlis simbolizē sātanu, teātris, kura piesaistītajos naudas līdzekļos ir atrodama šāda summa varētu diktiņ jau nu patikt ;)

Man šodien jauka būtne iesūtīja tikpat jaukas bildītes (PPS veidā gan), no kurām atlasīju dažas, manuprāt, simpātiskākās. Ja gribat oriģinālā izmēra attēlu, nospiediet uz jamā.

( Un te nu tās ir. )

Vēlies ieslēgties savā mājā un nebaidīties no tā, ka apkārt siro urughaji? Lūdzu!

Nepietika ar fanu kluba kolekciju par šo tēmu, tagad ir arī jauna spēle...

Miljons nebūs, bet daudz. Daudz smuku bilžu...

Kā rodas idejas?

Kā jau ieraksts, ir saits. Saitā ir FAQ sadaļa. Sadaļā ir forma. Pirms tās ir vienkāršs informatīvs tekstiņš: "Uzdod savu jautājumu!"

Un visuvarenais lietotājs uzdeva savu jautājumu:

Kā sauc dižakmeni, kas atrodas Daugavas krastā Kūku pagasta teritorijā?

Pēc visu organismu satricinošiem smiekliem tika nolemts uz to atbildēt.

Pagaidām ir doma šo pasākumu neierobežot un reizi dienā atbildēt uz pārīti interesantāko jautājumu (ja uz atbilde ir zināma vai arī pietiekoši ātri noskaidrojama, protams).

Man ir tāda mānija, ka laiku pa laikam tā vietā, lai vienkārši apsveiktu cilvēku ar īsziņas palīdzību kādos vārda svētkos, es sasaceru attiecīgajam pasākumam veltītu pantiņu.

Pagaidām man ir aš veseli četri šādi tizli pantiņi:

Lai gan vārds Tev smieklīgs ticis
Esmu sev es tomēr licis
Vārdadienā Tevi sveikt
Un daudz laimes šādi teikt

Kaimiņos man [xxx] mīt
Viņu apsveikt iešu rīt
Tāpēc, ka man šodien jādzer
Un, ar ko, tas Tev ir jāmin

Tavam vārdam šodien prieki
Tāpēc atrunāties lieki
Galdā liec un ciemos sauc
(Tad būs veselības daudz)

Uz apsveikumpantiņiem neesmu spēcīgs
Bet sveiciens man tomēr ir atradies niecīgs
Lai diena ir liela un draugu ir daudz
Jo zinu, ka Tevi par [xxx] sauc

Ja ticēt pāris puslapjiem, kur šamais vārds man netīši sastopās, tad to, ko mēs latviski (rusicisms) dēvējam par pribambasiem leišu broļi ir adaptējuši savas valodas īpatnībām un nodēvējuši par pribumbasasi. Gūgle gan atrod tikai vienu šādu leišu lapu. Tā, lūk.

Jūzlesnolidždotkom.