Tīņa ~16/17 gadi. Kamēr rokraksts nenonāks atpakaļ līdz manīm, datumu nespēšu pateikt.

Tu smaidi,
Jel smaidi.
Pat, ja sāp, tad smaidi.
Tu smaidi par citiem
Un smaidi par sevi.

Jel smaidi,
No rīta un vakarā smaidi,
Un lai smaids ir tas, ko no citiem tu gaidi.

Tu paraudi, paskumsti,
Bet dari to smaidot,
Lai smaids tevi, citus iepriecē sildot.

Tu uzsmaidi spogulim,
Uzsmaidi sev,
Un uzsmaidi citiem,
Smaidi vēl, vēl un vēl.

Nekas, ka tu neesi piedzimis smaidot,
To visu var, nē, vajaga labot.

Tu miegā pasmaidi,
Smaidi pie ārsta,
Lai neaiziet smaids,
Jo smaidīt ir māksla.

Tu nepārdod to,
Tu smaidi cik gribi,
Tu dāvini smaidu,
To atdod par brību.

Ak smaidi, jel smaidi,
Pat, ja dažreiz nav viegli,
Kad dzīve ir skumja,
Vai viss - vieni prieki.

Un arī mirstot,
Jel nebeidz to darīt,
Jo smaids tikai smaidu,
Tikai smaidu spēj radīt.

Un, guļot zem zemes,
Tu uzsmaidi zārkam,
Tu uzsmaidi zemei
Un ēdošam tārpam.

No šejienes

To nu gan nezināju, ka laacz ir dzeju rakstījis...

Pēdējais pants man patīk vislabāk. Tā mazliet veidenbaumisks nobeigums.