Cik ilgi cilvēks var turpināt ignorēt to, ka lielum liela daļa apkārtējo cilvēku (ja ne visi...) viņu uzskata par izsmieklu? Vai tā ir nespēja ar to samierināties un spītīga nekonedarīšana, lai sev neatzītu, ka tas tā arī ir? Vai varbūt selektīvā uztvere?

Nepiekrītu šādam Tavam "novērojumam" vispār! Bet nu tomēr...
1.Vai smieties~=ignorēt?
2.Skatoties ko Tu tur savā galvā biji domājis ar šo cilvēku, rakstot šo postu. Sevi, mani:) kādu citu.
3.Tik ilgi, kamēr tas cilvēks par kuru it kā smejas-ignorē,
pats smiesies par tiem visiem.
4.Tiklīdz tas cilvēks nenoticēs sev, tā arī beigsies "cik ilgi".
un tie būs neizpratnē, kā tas var būt.
5.Kamēr būs kaut viens cilvēks, kurš neignorēs šo cilvēku.
6.Cik ilgi vajadzēs, tik izturēs.
7...

Otrādi ar labi izskatās :))