Sēžu un saprotu, ka esmu atkarīga no citiem. Un es te nerunāju par materiālo atkarību no vecākiem. Nē! Vienkārši ir tā, ka, ja noteiktā laikā nesatieku kādas man svarīgas dvēselītes, tad attopos vakarā īgna. Sanāk, ka esmu sevi pieradinājusi pie citiem. Tā būtu sava veida atkarība? Iespējams ne tā sliktākā, bet atkarības jau vispār nav laba lieta.
la_merveillecerība ir vienmēr! =) un, ko lai saka, arī tu esi šajā sarakstiņā
fermentaEhē, tad rītā mani gaidi skōlā :)
izomerijaAtkarības dažreiz nemaz nav sliktas, bet bieži vien vajadzīgas. Ja mēs būtu pilnībā nenoviena neatkarīgi, tad mums nevienu nejadzētu un nevienam nevajadzētu mūs. Bet tas vienkārši...būtu skumji.