paris, paris
taa diivaini ir seedeet te un apzinaaties, ka jau peec nedeeljas buushu maajaas pie miiljajiem. bet shobriid esmu te, shiisvasaras maajaas. kad Nensija maijaa iemineejaas, ka itin viegli varot mani iedomaaties uz palikshanu Francijaa, es tikai nosmeejos, bet shobriid man tas neshkjiet nemaz tik neiespeejami. ne shobriid un tagad, bet peec laika, kad galvenie reekjini vaardaa ViA ar LV buss nokaartoti, kas zin.
tuva un paziistama ir kljuvusi pilseeta, taas muuri, daarzi, ezeri, kas patiesiibaa ir baseini vai struklakas un cilveki. kaads vairaak, kaads mazaak un kaads pavisam tuvu.
tuva un paziistama ir kljuvusi pilseeta, taas muuri, daarzi, ezeri, kas patiesiibaa ir baseini vai struklakas un cilveki. kaads vairaak, kaads mazaak un kaads pavisam tuvu.
bet tā māju sajūta gan sēž iekšā
man joprojām turiene kā gabals ir atrauts. un ciemošanās laiks ir ierindojies dzīves labāko laiku saraksta pašā augšā.
kad mūsu rēķini ar LV būs nokārtoti.. lai mums izdodas tas īstais un labākais!