hel'

divas brīnišķigas dienas ar tikpat brīnišķīgiem cilvēkiem

klusa pilsēta, citādāki cilvēki, kas nerunā latviski un nespēj atbildēt uz jautājumiem arī ja runā ar viņiem krieviski. uz mums visi skatījās kā uz dīvainīšiem no cirka vai zoodārza, nesapratām ar ko atšķiramies. laikam jau tāpēc, ka staigājām un pētījām ēkas, tik brīnišķiga arhitektūra, tik daudz kultūras pieminekļu vienuviet. nelieli, veci tramvaji ar skaistām 0.15Ls vērtām biļetēm, smaidoši vadītāji un konduktori. cietoksnis, kas manī pamodina vēlmi rakstīt projektus un meklēt naudu tā atjaunošanai - tā ir dzīvā vēsture, kas ir pamesta novārtā un pamazām iet bojā. tur dzīvo spoks. mēs viņu satikām. viņš ielīda vienā fotogrāfijā, bet tad mūsu ceļi šķīrās... svaigs gaiss, baznīcas ik pēc dažiem soļiem - katoļu, luterāņu, parēizticīgo, sinagoga. lietus un pastaigas mežā, jauks un mājīgs hostelis pa lēto.

viennozīmīgi vieta, kurā es gribu atgriezties.

tā ka, mīļie klasesbiedri, uzminiet nu, uz kurieni mēs varētu doties vienā no vasaras ekskursijām?