atkal tā jocīgā sajūt, kad atbrauc no laukiem un pilsētā viss tevi smacē, liekas, ka sienas saspiedīs...
bet arī tajos laukos es nejutos iederīga - nu vismaz sausā tualete, pussalūzis aukstā ūdens krāns ar ierobežotu ūdens padevi virtuvē kā vienīgā iespēja piekļūt ūdenim un vismaz 5 dažādas smakas(ne tās patīkamākās), kas uzglūnēja mājā, man neder.
un tad jāsāk domāt - kur īsti es iederos? esmu pārāk prasīga vai vienkārši gribu neiespējamo?
un vispār - man uznācis sociālais slinkums gribas saritināties kāda koka pakājē ar grāmatu (daudzām grāmatām) rokās un līdz augusta beigām nelīst laukā, bet par spīti tam divas nedēļas uz priekšu saplānotas visādas tikšanās un pasākumi. eh...
jābeidz žēloties un jādzīvo, laikam.
bet arī tajos laukos es nejutos iederīga - nu vismaz sausā tualete, pussalūzis aukstā ūdens krāns ar ierobežotu ūdens padevi virtuvē kā vienīgā iespēja piekļūt ūdenim un vismaz 5 dažādas smakas(ne tās patīkamākās), kas uzglūnēja mājā, man neder.
un tad jāsāk domāt - kur īsti es iederos? esmu pārāk prasīga vai vienkārši gribu neiespējamo?
un vispār - man uznācis sociālais slinkums gribas saritināties kāda koka pakājē ar grāmatu (daudzām grāmatām) rokās un līdz augusta beigām nelīst laukā, bet par spīti tam divas nedēļas uz priekšu saplānotas visādas tikšanās un pasākumi. eh...
jābeidz žēloties un jādzīvo, laikam.
malace, ko citu lai saka =)
tad nu dzīvoju citu dzīvi, kur man nekas nav jādara...
tā būs kāda jauna epidēmija parādījusies, vā kā?