hel'

sapratu, ka ir pagājusi tikai nedēļa, kopš atsākušās lekcijas, tomēr šķiet, ka pagājis jau krietni ilgāks laiks. bet nu kurš to laiku vairs skaita.

lielāko neapmierinājumu šajā laikā izraisa internets, kura nav. local connection un punkts. padusmojos pāris dienas, bet neko - iemācījos staipīt datoru uz skolu un vakaros ķert netu uz kāpnēm nultajā stāvā. un patiesībā neta neesamība laiku pa laikam ir pat lietderīga, nav gan iespējas ložņāt pa aviokompāniju mājaslapām, meklējot, kur nu vēl varētu kādā brīvākā brīdī aizlaisties, skypoties līdz vēlai naktij un rakstīt māsai referātus, toties paliek laiks grāmatām, mediatēkas filmām un mācībām. jā, ar tām šeit arī kā vienmēr jokaini, bet patīkami (lai gan arī man nesaprotamu procesu rezultātā) ka aiz loga valdošais un plaukstošais pavasaris motivē. tā nu priecīgi apgūstu ne tikai civilizāciju u.c. foršos priekšmetus, bet arī diezgan murgaino diagnostic financier un tapinu GP. par pēdējo šķiet lielākais prieks, jo tādā gaitā turpinot maijs nebūs ne klāt kad būs gatavs un šogad iztikšu bez negulētām naktīm pāris dienas pirms nodošanas.

pāris pasniedzēji, jau paspējuši pārmest, ka man lekcijās vajagot iet sēdēt pirmajās rindās pie citiem erasmus, jo citādi es par daudz iejūkot francūžu rindās un viņiem grūti atšķirt. vienam vajadzēja rādīt pasi, lai pierādītu, ka neesmu vietējā. un ir vēl viens, ar kuru strīdēšos visa kursa garumā, jo Latvija un Lietuva nav viena valsts, jo tas, ka pie mums nav kalnu, vēl nenozīmē, ka nav tūrisma resursu un arī tādēļ, ka tas, ka neesmu francūziete nenozīmē, ka man nav un nedrīkst būt viedoklis.

esot šeit arī pavisam viegli izkristalizējas tā(s) joma(s) tūrismā, kurā(s) vēlos strādāt. vieglāk un skaidrāk kā esot Latvijā. ir tomēr vērtīgi paskatīties uz visu no malas. bet tikmēr man vēl ir trīs mēneši, trīs lielisko mēneši (bet varbūt 6, jo paprika jau esot ieplānojis tos trīs pēc tam, vienīgi man neko nav teicis, bet tas jau pieder pie lietas).