hel'

ak, ak...

ak, ak...

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jauka dieniņa tūlīt būs aiz muguras.

today I got just great graduation present from probably the best friend I have ever had.
tagad ļoti, ļoti priecājos par savu skaisto rokaspulksteni. tā lūk.

un, jā, mani tikko apsveica ar pirmās kārtas izturēšanu. izrādās esmu tikusi 400 laimīgo kārtā, kuri ir uzaicināti uz iestājpārbaudījumiem zviedros. pirmais secinājums -> tātad mani eksāmenu rezultāti ir labi. tad rodas jautājums - ko tālāk - iet, neiet uz to testu. zinu, jau zinu, ka kāds no jums varētu kliegt, ka tikšana šajā augstskolā nav mans mērķis, bet... nu jā, gadījās kāds cilvēks, kurš iedomājās apgalvot, ka man (MAN) tas nav pa spēkam. saņem!!!, esmu tikusi tālāk par tevi (tas nekas, ka viņš šo nekad neizlasīs), bet jautājums paliek. ir pārliecība, ka man to īsti nevajag, bet izaicinājums ir liels.
tagad pavadīšu kādu laiku pārdomās...
  • atpakaļceļš ir vienmēr!
    kāpēc neaiziet -> man tāpat būs ko darīt tajā otrdienas rītā + ja es tikšu tālāk, bet vēl kāds no man mīļajiem cilvēkeim, kas TIEŠĀM GRIB tikt iekšā paliek aiz svītras...
    taču no otras puses es gribu pārbaudīt, cik tālu varu tikt
    • ja kāds tur netiks, tad viņam nebija lemts. un tā nebūs Tava vaina, jo arī Tev ir tikai Tava iespēja (diez vai kāds atteiktos Tavā labā...)...
Powered by Sviesta Ciba