la_cumparsita

Bet tagad ir tā...man nemaz tā īsti uz Franciju negribās braukt.

Nekas jauns gan tas nav - parasti pirms braucieniem man tas tā..

Četri latvieši - trīs dūdiņas no Latvijas, viens puisis no Norvēģijas, bet latvietis, vismaz pēc vārda tā šķiet.
Un vēl bulgāri, vācietis, itālis, portugāļi, rumānis un turki.
Tāda būs kompānija Francijā.

Francūži piedāvājas apmaksāt kādus nebūt kursiņus pirms braukšanas uz Strazbūru - franču, angļu valodas vai bundziņu sišanas...
Laikam, ka jāatsvaidzina angļu valodas zināšanas, lai var izteikties bez eeee... un mmm... un vispār...

Aviobiļetes iekrita ē-pastā.
Šogad ir viegli gaidīt pavasari! :)

Ir nu gan šodiena!
Viens tāds mazs un melns - gruzīns vai armēnis, tagad izdomājis pie Vērmaņdārza estrādes vasaras kafejnīcu taisīt, es te tāpat vien parunājoties, jamam izmuldējos, ka Lido gudro vispār pārbūvēt estrādi un tās vietā ko līdzīgu Krasta lidiņam uztaisīt. Mani mēģinājumi tā kā salabot situāciju un iebilst, ka nekāda projekta Lido tāpat vēl nav, laikam palika nesadzirdēti... dikti jams dūres vīkstīja un viskautko sliktu par Ķirsonu domāja. Bet sacījās iešot uz Būvvaldi.
Un vēl saņēmu vēsti no Strazbūras par biļetēm un jau uzrakstīju iesniegumu par atvaļinājumu uz aprīli. Saņēmu priekšnieka zvanu, jo viņš nav izlasījis līdz galam manu iesniegumu (tur ir astoņi vārdi)un tagad satraucies, ka es jau nākošnedēļ gribot atvaļinājumu. Un personāldaļa arī zvanīja, ka neviens normāli iesniegumu divus mēnešus iepriekš neraksta, jo viņa varot to pazaudēt...

Iekrita ē-pastā vēsts no Strasbūras. Drīz jamie sāks rezervēt aviobiļetes. Bet teksti tādi, lai noprastu, kāds jau ir sācis panikot, kā nu varēs tikt no lidostas uz pilsētu. Īpaši izceltas vietas, ka neko nevajag pašiem rezervēt un pirkt un, galvenais, nevajag satraukties un nolemt nebraukt, ja negaidīs pie trapa limuzīns.
Strasbūrā ir maza lidosta, lidojumu maršrutu maz un diez vai kādam paveiksies lidot uz turieni. Kā galamērķi lidojumam ir minēti Basel, Mulhouse, Freiburg. Un tālāk ar vilcienu.
Cerams, ka tiem kādiem ir mieriņš ielijis dvēselē pēc šī ē-pasta.
Bet man tikai azarts un sajūsma.

JAAA!!!

VIŅI GRIB MANI REDZĒT FRANCIJĀ!!!

Tad nu ar cibas dieviņa palīgu... aizsūtīju motivāciju.
Vēl joprojām miera nav par Franciju. Tagad lai viņi izdomā, būt man tur vai nebūt. Gan jau nespētu pati ar sevi samierināties, ja tā arī atstātu to lietu pasdarītu.

Man vienmēr grūtības ir sagādājusi motivācija, it īpaši, ja jāpastāsta un jāuzraksta, kāpēc es gribu darīt to vai šo. Parasti pietiek ar to vien, ka ir vēlēšanās darīt, ja tas attiecas tikai uz mani. Zinu, ka gribu un viss, kādi vēl jautājumi.
Žēl, ka citiem ar to nepietiek...

Nu tad aizlidoja ēpasts...
Jātur īkšķīši, lai pavasarī uz nedēļu ir Francija!