la_cumparsita

Bijām bērnu ballītē.
Tas pārspēja lētākās amerikāņu komēdijas - kliedzoši, spiedzoši itāļi un esmu pārliecināta, ka stereotipi par karstasinīgiem un skaļiem itāļiem ir radušies tieši šādās ballītēs.
Un noslēgumā dzēru brutu kopā ar gaviļnieces vectētiņu. Jāsāk pierast, laikam...

Vēl esmu atklājusi, ka ar itāļiem, kuri nerunā angliski visvienkāršāk ir runāt latviski. Un, kas galvenais, lieliski saprotamies!

Aijas vīrs, kad atbrauca pēc nedēļas strādāšanas, sacīja, ka es izskatoties atpūtusies. Tā ir - esmu omulīga, mierīga, smaidīga un bezrūpīga. Un nav vēlmes skriet apkārt kaut ko redzēt, tepat gana daudz skatāmā.
Šinī laikā man Latvijā bija ieplānots doties uz klusēšanas meditāciju, atpūsties tur un sakārtot savus plauktus, izdzenāt prusakus, bet šķiet, šis ir tikpat jaudīgi...turklāt silti.
Domāju, te varētu būt manas mājas...

Itālijā šī esot karstākā vasara 50 gadu laikā.
Ja parasti nav tik karsts, tad šī ir mana paradīze.
Ķermenis gan protestē, bet dvēsele dzied.

Romā esot ap +45 grādiem, turklāt tikko bijusi zemestrīce. Gribēju braukt, bet nē, labāk uz Sanmarino.
Jūrā ūdens silts... kā eju tā ieeju - tā parasti nenotiek, par baseinā nē.
Bet mana gaišā āda dara dullus itāļus - vecus. Nē nu tik tiešām nevarēja vienu un jaunu un glītu itāli?

Ļoti, ļoti karsti. Rīt būšot vēl karstāk...
Tikai pirmo dienu pie jūras, bet man jau galva piepamusi. Pusdienu nogulēju ar vēsu dvielīti uz galvas. Aija piešķīra baltu cepurīti.
Tik baltu cilvēku, laikam viņi nav redzējuši, bet mani rudie mati glābj situāciju un saņemu mazliet arī līdzjūtības. Bet nekas, lēnām, pacietīgi un pamazām iegūstu pūļa krāsu.
Aprikozes, persiki, plūmes, vīģes - pievienojās Latvijas lielveikalos nepērkamajiem augļiem.
Uz mazdārziņu lūkojoties sirds sāp par sevi - trekns baziliks un spināti, trīsmetrīgi tomāti, cukini, salāti, gigantiskas selerijes un...ai... Visa ģimene ēd visu vasaru un vēl ziemai iemarinē. Aija sūrojas - viņas pilsētā nav tādam vietas.
Vakar bijām klosterī, apciemojām Aijas draudzeni Filomenu - mūķene no Burundi.
Nesaprotu, no kurienes man uzradies kauns fotografēt?

Bet vispār viss labi - pēc dažām stundām būs saule, siltums, pica un vīns.
Ciao!

Vakar bilžu vakars Ogrē. Vispār pirmo reizi esmu kompānijā, kur uzreiz esmu savējais, bez nosacījumiem un uzreiz. Nu labi, viens nosacījums jau ir gan - jāfotografē. Un spriežot pēc pārējo spriedumiem, tad daru to visnotaļ labi. Preiļos, kad pirmo reizi rādīju savas bildes, kluba vadītājs, tās apskatījis, sacīja - labi. Jautāju Ērikam, kas ir viņa "labi", labi esot labi, jo viņš saka kā ir. Tas labi, ja labi. :) Jo pati nezinu, neredzu, vai ir labi. Un vēl vakar viens piredzējis fotogrāfs atzinās, ka arī viņš nespējot novērtēt savas bildes.

No Itālijas būšu atpakaļ uz jūlija beigām - uz lielo vasaras plenēru jātiek, bet atpakaļbiļetes man vēl joprojām nav.
Aija sacīja, ka nu jau +40 grādiem velk, un kad ieradīšos, tad arī jūra būs iesilusi.
Hmmm....fotoaparātu ņemt līdzi vai neņemt? Un kuru? Filmiņu vai digitālo?

Šodien ar kaimiņieni brauksim uz Vidzemi, bridīsim pļavā. Un uz svētavotu.

Vienvirziena biļete un smaids pār visu seju.

Vislabāk no visām nākotnes vīzijām man patīk doma jūnija sākumā uz pāris nedēļām aizdoties pie Aijas un pagozēties Itālijas saulē.

Itālija mani vienmēr sagaida kā mīļa ōme - silti, silti, ar garšīgu ēdienu, sauli un smaidīgiem cilvēkiem.
Vienīgais neforšais bija autonomas turks, kurš par auto gribēja drošības naudu - 1000 eiro.

Boloņas lidosta slēgta.
Mazā kartē skatoties, turpat blakus Bergamo vien ir.
Bet L'Aquilā 1.5 m sniegs un absolūts haoss.
Iedvesmojoši...

Itālijas rīti

Nopirku baziliku, lai smaržo pēc Itālijas.
Tagad ilgošos... nozagusi Itālija man gabaliņu sirds.
Bet visādi citādi viss labi, tikai vairāk laika jāpavada ģērbjoties, Romā vēl vakar bija ap 33 grādiem.

Rīt brokastis būs Itālijā.
Arrivederci!

Brīnos par cilvēku autoritāšu izvēli.

Bet Aijas balss no Itālijas ir mierinoša.

Godīgsakot, esmu šokā!
Tiku pataisīta par santīmu drāzēju, jo sašutu, ka nesaskaņo ar mani nomas auto maiņu uz dārgāku.
Un vēl pajautāju, cik racionāli ir turēt šo pašu auto stāvvietā un nebraukt divas dienas pirms tā nodošanas iznomātājiem.

Līdz šim esmu sev stingri nosolījusies uz Eiropu nebraukt ar autobusu un šo solījumu arī ievēroju.
Tagad sabriedis solījums neceļot un nepaļauties uz organizēšanu ar mazpazīstamiem un nezināmiem cilvēkiem.
Ne dēļ naudām tas viss, bet gan...nav ko maitāt attiecības.
Tikai sev un mīļajam šajos jautājumos varu uzticēties.

Dear sirs,



this is to inform you that, on Tuesday Set. 6th, there will be a general 8 hours strike in Italy.



We apologize for any inconvenience.



Kind regards.

Eleonora

Cik gan maz vajag, lai diena uzlabotos.
Vāksim vīnogas un taisīsim vīnu!
Itālijā protams.
Tagad sākšu skaitīt dienas un taisīt līdzi ņemamo sarakstu.

24 dienas.

Plīstu no prieka!
Būšu lieciniece Aijas kāzās.