Lūk, bet viss bija labi un skaisti līdz šorītam, kad sapratu, tas sasodītais zobs sāp arvien vairāk...
Nav jau daudz ko tur - labāk pie dežūrārstiem nedoties, ja var... Nevajag sevi lieki satraukt, nevajag izaicināt cilvēkus, kuri varētu likt justies mazam, niecīgam ar kaut kādu sāpošu zobu. Un svētku laikā arī viņus nevajag traucēt, kad apkārt ir daudz kaušļu ar sabojātu seju, kuri vēl nav attapušies no krietnās svinēšanas. Tikai sevis dēļ nevajag iet pie ārsta, kurš uz tādiem daudziem saskatījies...
Aj... Bet laikam viss tomēr ir/būs labi, ja viena, pat īsti neapskatot to manu sāpi, paziņo: "Jārauj!", otra tikai, ka jāiegriež...
Tik un tā brūce sāp.
Un attieksme arī.