la_cumparsita

Nu paldies, un ko vecis gribēja no manis, brrrrrrr:)
Mums piedzimstot pacietība ir kā niecīga kripatiņa, pacietība tiek izkopta skarbā terapijā, kos auc par dzīvi. Pacietības lielākais killers ir ego. īsi sakot cīņa ar sevu egoismu, jo vienā brīdī ciešoties ienāk prātā doma, a kāds man no tā labums, ir tak tik labi, ka nav jāpiepūlas, kāpēc man sevi mocīt, lai citi moka sevi, līdz ar to mēs paši neattīstamies, bet tikai pabarojam savu ego un tad mēs jau pierodam pie tā, ka naf vajag un meklējam iemeslus, lai tikai nebūtu jāpūlās ar pacietību.