la_cumparsita

Pilnīgs apmulsums manā rāmajā dienā.
Nāk man te viens tāds slāvisks puisītis, jauniņš, nu bet smuks kā bilde, un pieklājīgs, un kautrīgs, un pa vasarām, kā jau mērniekam pieklājas, brūns kā šokolāde un izstās pavisam labi, vienmēr tāds mīlīgs un jauks, un nekad neož pēc kanalizācijas, kā citi mērnieki. Lūk un šodien jams atnāk, smaids no auss līdz ausij, kur es esot bijusi pazudusi, esot jau sabēdājies, ka citu darbu atradusi...
Vēl pēc kāda brītiņa jams ieradās ar baltām rozēm...
Sen nekas tāds nebija noticis, tāpēc prieks vēl jo lielāks.
Pa vasaru man te viens regulāri pujenes nes. Bet kopš mana kolēģe ir projām, tad tas vīriņš ar rozēm - vienmēr dzeltenu un rōzā, arī vairs nav rādījies.
Es jau tāpat cenšos, lai viņiem - mērniekiem, uz manu kantori kreņķis mazāks...varbūt kaut kā tā...