Tur tai otrajā rindkopā ir sāpe par to, ka vīrietis vispār nespēj pieņemt lēmumus un sievietei to ir jādara viņa vietā vai arī rātni jāsēž un jāgaida nesagaidāmo lēmuma pieņemšanu...un laiks iet...un tas jau ir skarbi. Ja vīrietis, piemēram, nespēj izlemt vai grib dzīvot ar sievieti kopā vai negrib un ja grib, tad nespēj izlemt kur. Kur ir kompromiss?