la_cumparsita

Vēl joprojām krāmējos pa tantes dzīvokli un šodienas atradums ir kaudze pavārgrāmatu. Ir pusdienas katrai dienai, salāti un sviestmaizes, atspirdzinoši dzērieni, jaunajām namamātēm, labu apetīti, galda kultūra un viesu uzņemšana un vēl 30-to gadu saldumu grāmata, kuras dēļ sajūsmā kunkstu un stenu.
Lūk, piemēram, no šīs grāmateles:
Zāgo pudiņš
Vielas : 200 gr zāgo, 1 karote sviesta, 4 olas, 1 litrs svaiga piena, mazliet vaniļas, kanēlis vai kardemons, sāls un cukurs.
Pagatavošana : Zāgo liek kastrolī ar litru piena, klātpieliekot karoti sviesta un drusciņ sāls un vāra tad uz lēnas uguns, kamēr zāgo graudiņi sabriest un kļūst dzidri. Tad sakuļ labi krietni olu dzeltenumus ar cukuru, pieliek mazliet vaniļas, kanēli vai kardemonu, piejauc pie zāgo. Baidzot sakuļ arī olu baltumus, pārlej pudiņam un liek vārīties ūdens peldē. Galdā pasniedz ar šokolādes mērci.

Vienkarši, bet, kas, sasodīts, ir zāgo?
Un kas ir cvībakas/cvībaki/cvībakes man arī  nav ne jausmas, bet katrā ziņā tas ir kaut kas salds.
Un kas ir ķiršu zoste?
Zustrenes ir upenes, un kas ir krēpeļi?

Viss šis atradums man ir kā maigs mājiens virtuves virzienā...
Ak jā, un arī tamborēšanas grāmatu atradu.