Bet tā spēja organizēties uz visām dzimšanas dienām un vārda dienām, apgruzīt nabaga jubilāru ar puķēm un īpaši piemeklētām dzejas rindām, kuras svētsvinīgi tiek deklamētas, ir vienkārši apbrīnojama! Nē, nu nopietni. Katru nedēļu vismaz pāris jubilācijas ar kafijas galdiem un kūku grēdām un nelaimīgu vaininieku. Ir laikam tikai viena šeit, kura ir stāvus sajūsmā par to visu un ar pārspīlētu centību sveic visus ar dzejas rindām, un viņai pašai tūliņ būs apaļais.... un viņa gaida tos dzejoļus!
Esmu jau vairākkārt lūgusi mani tanī neiesaistīt, jo mani tas dzen šausmās! Nu labi, labi, nav jau man grūti to dzejoli ierakstīt kartiņā, tas ir viltīgais plāns, kā mani tomēr iesaisīt.
Bet izskatās, ka pēc manas fotouzstāšanās vienas pensijāejamā ballītē, man tagad katra jubilācija būs jābildē. Da labi, vismaz dzeja nebūs jālasa.