Viss notiek, lai es uzmestu otro fotoprojekta daļu.
Jo mūs nevajag kontrolēt.
Mēs labi izdarām savu darbu
un tieši tāpēc - nevajag kontroli.

Vēl joprojām činkstu pēc viņa.
Tikusi jau līdz banālām, salkanām un saldām bildēm un tekstiem, klausos Damien Rice un domāju, kā tā viņš neredz manu skaisto dvēseli un mīlošo sirdi.
Un apceru, kā vajadzētu atgādināt viņam par dvēseli un sirdi, bet tad atceros, ka esmu jau liela un pietiek sevi mānīt...bet...ai...

( bija skaisti )