Ordeni man lūdzu un atvaļinājumu Bali.

Tas jau sāk kļūt par nelāgu ieradumu - apraudāties, runājot ar priekšnieku.
Nubet sajūtos es - lielajam, stiprajam priekšniekam blakus, kā kuslais susuris, kam ļaunais birojs nodarījis gauži.

Bet patiesībā ir tā - grāmatvede un sekretāre ir atvaļinājumā, klientu centra meitene slima... Un es viena, pavisam viena...
Un darbu no tā nekļūst mazāk.
Bet mazliet vieglāk palika, kad uzrakstīju atvaļinājuma iesniegumu - par nedēļu ilgāk, kā biju solījusi.
Lai strādā bez manis.
Piekususi esmu.

Cik gan maz vajag, lai diena uzlabotos.
Vāksim vīnogas un taisīsim vīnu!
Itālijā protams.
Tagad sākšu skaitīt dienas un taisīt līdzi ņemamo sarakstu.

24 dienas.