Taisījos pie Bites pārvākties, bet LMT ir pietaupījuši traki labu piedāvājumu.
Vēl nepārvākšos.

Mana kaimiņiene ir patiesi cienījams cilvēks.

Tikai viņas bezcenzūras mīla uz kaķiem dažbrīd smacē. Tikko noklausījos kārtējo lekciju un jūtos ārkārtīgi vainīga. Es savam kaķim dodu sveramo barību, nevis to, kura paciņās pārdodas. Mans arguments ir vienkāršs - pakās barība maksā pāris latus vairāk kā sveramā. Un tieši šis arguments kaimiņienei ir tas, kas liek ticēt, ka paku barība ir labāka. Mani iebildumi šinī gadījumā par iepakojuma un iepakošanas cenu ir gaužām nebūtiski.
Jā, bet par to vainas sajūtu... Ne jau dēļ barības tas viss - pie pilniem traukiem kaķis badā nenomirs, skaidrs, bet tas ir par iemeslu vainas sajūtai. Patiesi jūtos vainīga, ka palūdzu viņai pa brīvdienām ieiet pie kaķa apskatīties, kā iet un parunāties...
Un vēl jau arī signalizācija... Laikam taču ir tik netehniski cilvēki, kuri nespēj atslēgt durvis vienas minūtes laikā un nospiest četru uz lapiņas uzrakstītu ciparu kombināciju...

Turpmāk jāizvēlas, vai justies vainīgai viena vai divu priekšā.