Pie mājas kastaņā iemitinājušās divas vārnas teroristes. Jau vakar novērojām viņu uzbrukumus cilvēkiem un arī šorīt vien brokastlaikā viņas pamanījās uzbrukt trīs cilvēkiem, ne gluži kādu kaitējumu nodarot, bet pikē pāri galvai un neganti ķērc. Viņām kastaņā ir ligzda - gan jau, ka tā. Bet vai tagad ir olu dēšanas laiks vai varbūt jau mazie vārnulēni jau šķiļās? Kā ir?

Šodiena tāda tīra prieka diena iznākusi.
1) Aija nosauca kāzu datumu, kas savukārt nozīmē jaunu rosīšanos - jāpērk biļetes, jāplāno laiki un tikšana uz Aijas pilsētu no Romas. Un cik būsim no Latvijas uz kāzām braucēji un tā. Jau organizēju un ņemos.
2) Sidziņai sestdien diplomdarba aizstāvēšana. Viņa gan kategoriski ir aizliegusi par to vispār ieminēties, bet es tikai priecājos, ka ja tik tālu, tad tikai 15 minūtes kauna un diploms būs rokā.
3) Ir atradusies mana tagadējā darba darītāja - un tieši tā kolēģe, kura man šķita vispiemērotākā.
4) Māmuķis piezvanīja un sūdzējās, ka esot tā kā tētucim ieminējusies, varbūt ka nevajag... suni. Tētītis sabāries un aizliedzis par to pat domāt. Tātad - suns būs. Njā... un mēs ar mīļo rīt braucam tos kurmjus lūkoties - maziņas un brūnas sardelītes. Un tie kurmji izaugs par suņiem - takšiem. :) Noteikti būs foto atskaites.

Kurš pirmais brauc suņus lūkoties, tas visus savāc.
Rītdiena ir par vēlu un pat jau šodiena ir par vēlu. Mani mēģinājumi rezervēt suni nav devuši it nekādu rezultātu un suņa mums nebūs. Vismaz pagaidām vēl ne.