Mums te ap stūri uz Šķūņu ielas ir kafejnīca Double Coffee. Un viņiem ir problēmas ar mums sadalīt mūsu vārtrūmi. Es nezinu, ko viņi tur ēd vai pīpē, bet visi tādi nervozi un vispār ar dzīvi un vārtrūmes kārtību neapmierināti ir. Vispirms mēs ar kolēģi izvedām no pacietības pārpalikumiem tās kafejnīcas ĪPAŠNIEKU!!!, kurš mazs priekšnieciņš vien izrādījās un es nospriedu, ka viņam ir maziņš čiņčiks un nopietna personības dalīšanās. Šodien traukmazgātāja (laikam, jo cilvēks ar šādu inteliģences neskartu seju vienkārši nekas cits nevarētu būt) atnāca izvesties no pacietības. Izvedām. Šitā spiedza un lamājās. Nē, vispirms spiedza un lamājās un tad mēs viņu izvedām, arī pa durvīm.
Tāds mēs te nopacietībasizvedamais koplektiņš.

Skaidrībai - ir kārtība un noteikumi, lai varam sadzīvot. Ja cilvēki nesaprot un nevēlas saprast šos noteikumus, tad pielietojam citas metodes, lai pierādītu, ka mūs viņu kārtība mūsu vārtrūmē neapmierina. Un noteikumi ir par elementāras tīrības uzturēšanu un durvju slēgšanu.

Skatos filmu, kuru uzņēmis kāds fotogrāfs. Bildes viņš taisa labas un tagad niekojas, kko uzfilmējot. Bet ne par to.
Filma ir tapusi Šrilankā, tur viņš kopā ar draudzeni un vēl bariņu cilvēku mēnesi iepazīst šo zemi - nu tur divas nedēļas pludmalē dzīvo, sērfo, sauļojās un tā, divas nedēļas iepazīst iekšzemi. Viss labi un skaisti. Bet man radās jautājums, kur viņi dabū naudu, lai mēnesi dzīvotos kaut kur? Jāpiebilst, ka viņi šādi dzīvojās kaut kur vairāk kā mēnesi gadā, tātad darbs ar ikgadēju apmaksāto atvaļinājumu tas laikam īsti nav. Un galu galā tāds ceļojums nemaksā dažus (1;2;3) simtus latu. Jau aviobiļete vien uz Šrilanku...
Sponsori? Bagāti radi?
Apgaismojiet mani, lūdzu.

Es pa gadu varu iekrāt vienam vairāku nedēļu ceļojumam, bet ar nosacījumu, ka aviobiļetes ir lētas. Arī ar to, ka netiek nakšņots un ēsts pa smalko, tāds ceļojums nav lēts. Jeb varbūt tomēr?

Ko es nezinu?