Beidzot sāku meklēt iemeslus trakojošajām emocijām sevī. Bez rezultātiem un versijas vairākas. Varbūt pilnmēness tā ietekmē manu trauslo psihi, bet varbūt tiešām darbs un viss kas ar to saistīts mani ir novedis līdz šim. Tā kā vaļēja sāpoša brūce, kurai nedrīkst piedurties.
Nezinu, ko darīt, ko mainīt.

Spīts un dusmas.
Sagibējās "cimdiņu nomest".
Aizgāju pie priekšnieka un palūdzu brīvu piektdienu, esot ar mieru arī, ja nekā citādi, tad kā atvaļinājumu noformēt.
Varianti, kas tika piedāvāti - taisīt ciet kantori, laist klientus klīst pa visu biroju, atsaukt sekretāri no atvaļinājuma.
Nonāca līdz tam, mani varētu aizstāt kolēģe un taisnība viņai - maksās, aizstās, bet es zinu, ka nemaksās!!! Tātad...
%$$%#$% a ja nu es "saslimstu"???