Ar garīgām lietām šeit nav laika nodarboties - te ir jāēd.
Vakar, starp lidmašīnām dzērām vīnu no pakām un pie vīnogām es gandrīz apraudājos no aizkustinājuma - gadiem nebiju ēdusi ĪSTAS vīnogas... Un melones smaržo! Un vīnu plaukti...
Eju nosvērties. Un pēc divām nedēļām svēršos vēlreiz.
Un, man liekas, mēs tur Latvijā esam apdalīti ar saviem šķovētajiem kāpostiem, kokletēm un karpeļiem.