Kaut kāds dīvains man ķermenītis - jau pusotru nedēļu ēdiens ir problēma, nē nu nekādu problēmu jau nav, tikai negribas ēst un ēdiena tuvums sagādā nelāgas sajūtas. Tagad vēders vairs nav plakans, bet gan ieliecies un ribas ska(i)tāmas. Turklāt vakar sākās atdzišana un ellīgas galvassāpes. Temperatūra turās ap 36 grādiem. Sajūta, it kā būtu kaut kas iztērēts un kaut kā trūkst - tikai kas? Nu ja - ēdiens, bet kā lai? Vienīgais, kas nesagādā rīstīšanos ir kafija, ūdens, vīns un tēja. Šodien pa mājām - mēģināšu ēst.

šitā te mēs šorīt sauļojamies

Izlēmu sākt ar auzu pārslu putru - nevainīgi un garšīgi un vēl ar plūmju ievārījumu, mammas vārīto.
Cīnos ar sevi, rociņas trīc un atkal jau nelaba dūša, iedomājoties vien, ka vajadzētu ēst. Entuziasms bija lielāks, kad vēl tikai vārīju. Ka apraudāties.
Sasodīts, kas notiek?
Ļoti jau nu atgādina sajūtu to.