Mirušās dvēseles.
Kaut ko jau nu izrādes režisors bija salietojies - sadzēries vai varbūt sēnes sapīpējies.
Izrāde netipiska nacionālajam teātrim, bet konkrēta patika/nepatika nav, jo man ļoooti baudāmi šķitās aktieru kailie torsi, pārējais ir pakārtots. Un izrādē ir TIKAI VIŅI, bez viņām.

Mana kaimiņiene saka, ka esot nopietnajām attiecībām da savām jūtām tikai viens jautājums jāuzdod - vai gribi šo vīrieti ieraudzīt, kad pamosties no rīta?
Šitais strādā un sirdsapziņu arī mierina.
Kaimiņiene ir gudra.

Es esmu vizuālists ar kinestētiķa tieksmēm - lai saprastu, novērtētu (gandrīz jebko) man vajag redzēt un apgrāpstīt.