Kā tas nākas, ka pēc ceļojumiem dzīve šķietas nejēdzīgāka kā jebkad?
Sajūta - visi aizbraukuši, mani aizmirsuši, da maliņā pastūmuši...
Un automātiskās durvis aizmirsušas atvērties.

Man vēl ir cerība, ka espresso labi garšo ne tikai Itālijā. Līdz šim nezināju, ka tā var būt TIK garšīga kafija!
Mans pirmais mēģinājums ir garām, domāju, ka ne taisīšanas metode pie vainas, bet gan tepat iegādātā kafija. Šovakar padomā otrais cēliens ar kafijas iegādāšanos stokmaņī.
Nu ja - taču atvedu no Itālijas coffeemachine - nu to vārāmo kanniņu, kuras esamība mājās vienkārši paģēr espresso tasīšu, karotīšu un tamlīdzīgu smalku lietu ieviešanu. Dzert espresso no lielās tējas krūzes ir gana uzjautrinošs, bet nepareizs pasākums. Viena karote jau man ir - uz kreņķiem nočiepu to viesnīcā un pēc tam lidmašīnā man bija zapcmaizes, nebija ar pirkstu tā zapte jāķeksē laukā no burkas.