Kad pajautā, kas man jauns, prātiņš steidz meklēt kaut ko no materiālā un tad tik vien tāda stostīšanās iznāk - ne man jauna kleita, ne kurpes.
Bet tomēr jauna ir daudz!
Tik ļoti daudz ir rītvakara bilžu karināšana un atzīmēšanās ar to draugiem. Nekas tāds pa nopietno, bet tomēr - visi kopā un visi mīļi.
Un sestdiensvakara salidojums ar kursa biedrīšiem! Jo tuvāk tas nāk, jo vairāk saprotu, kā esmu noilgojusies pēc tiem murmuļiem... Dažs pat pāris gadus nav redzēts.
Un tad vēl jaunais dienas režīms, kuru cenšos ievērot, ja nedzeru vīnu vai rumu (šovakar ir vīns) - eju gulēt ap deviņiem līdz desmitiem un ceļos piecos. Māmuķis vēl joprojām netic, ka tāda guļava var piecelties bez redzama iemesla piecos no rīta. Bet var un arī iemesls ir. Tas ir možs rīts un nenogurdinoša darba diena.
Un vēl man ir plāns - plāns par Maroku martā. Bet par to vēl klusēšu pāris dienas.
Ak, jā, bet tomēr vēl man ir auskari - oranži ar puķītēm, tie kopā ar maniem oranži sarkanajiem matiem ir lielisks tandēms.
Tā lūk!

UPD  Un mani šokē doma, ka pēc desmit gadiem man būs četrdesmit!