Vispār esmu palikusi slinka un laiska, darbā domāju par pludmali un vispār īsti neko negribu darīt, varbūt kādu grāmatu palasīt un ogas ēst.
Vēl arī traumatiska esmu palikusi. Tai rītā, kad nosvempos ar ričuku, sākās manu traumu sērija - kājas man ir raibas, uz elkoņa pamatīgs zilums un pirksts sagriezts pēc burkānu tīrīšanas (turpmāk dzeršu kāpostu sulu), uz muguras arī zilums - tieši uz mugurkaula. Ā, nu vēl jau arī augoņa pasākums. Vispār - viss kopā bērnību atgādina, vēl tikai jāsāk kāpt kokos un pašai labot savu ričuku.