Brīvdienas...njā...
Atradu uz vēdera riepiņu, nosaucu to par sievišķīgo formu un apēdu vēl vienu gabalu kūkas.
Trenkāju un terorizēju visu un visus, jo man uz kursu nobeigšanu vajag bildi - LABU bildi, un radošās mokas sākas tikai tagad, kad nu jau uz darbnīcu bilde jāsūta.
Un vēl, esmu tapusi apdāvināta ar auskariem un krellēm - zilām. Krāsa visnotaļ mulsinoša, bet toties Swarovski kristāli esot. Man gan nav ne jausmas, kā un ar ko tie varētru atšķirties no vienkāršiem stikliņiem, bet, ja ieklausās teiktajā, tad varen smalka manta iznāk.

Uzpīpēt? Kaut kur no kāda aizmukt? Kādam uzbraukt?
Vispār...apkārt viss tik veselīgs, tik pareizs, ka sāk jau riebt un šķebināt.
Kādu nelietību ka izdarīt... Sasodīti pietrūkst man kādas tādas draudzenes, ar kuru nedarbos iet, smieties par pasauli, nedomāt par pareizajām lietām.