Laikam vienkāršāk visu mēģināt saprast neņemot vērā Laiku, kuru apzīmē ar dienām, nedēļām, ilgumu, īsumu, jo kur gan ir teikts, kas ir par maz un, kas par daudz?
Man bail no tās domas, bet es zinu, kas Viņš ir...

Viss ir tieši tik vienkārši, kā vājprātīgā ātrumā ar auto nesties par sniegainiem Kandavas ceļiem, izvilkt no krāsns skurstenī iesprūdušu mazo pūčuku, tīrīt viņa ar sodrējiem aizlipušās acis, dzert šņabi, kamēr krāsns iesilda māju, tā, lai var novilkt virsdrēbes, ķerstīt mazo, redzošo, lidojošo pūčuku un izlaist to laukā, smieties līdz spēku izsīkumam, pamosties četros no rīta un atcerēties, ka vakariņas aizmirstas un iet atgūt nokavēto, gulēt līdz pusdienlaikam, staigāt pa pagalmu ar gaisa pistoli un šaut pa nenokritušajiem āboliem, bildēt guļošo sikspārņu pārīti pagrabā un ļauties Viņa ārstēšanas metodēm - vai nu līdz vai nelīdz, bet tiiiik patīkami :)