Nez uz kurieni jāaiziet, lai dzīvīte pamainītos kaut vai par kripatu?

Vakar piebeidzās vēl kāda divgadīgā lieta. Mazliet pat necerēti papildinājās mans konts... parādnieki sarosījušies...
Ex beidzot - pēdējā dienā pirms prasības sniegšanas tiesā laikam saprata, ka tomēr es nejokoju. Bet nu ģīmis jamam bija kā uz briesmīgām vēdergraizēm. Protams, viss šis un viss pagājušais, viņaprāt ir vēl kāda pārmetuma un nesveicināšanas vērts. Cik ilgi var turēt sevī tādu aizvainojumu par neizdošanos? Vīriša pašlepnums... vēl joprojām viņš neko nav sapratis, bet nu dies' ar viņu, toties man tagad ir maziņš un zaļš i-podiņš (ar apaļo o) :)