[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 13 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
kverkagambo's LiveJournal:
| Friday, August 5th, 2011 | |
| 8:22 pm | Putekļi Cepļu kaktā Biju Jelgavas apkaimē Cepļos. Tiesa, kartē uz šīs vietas ir rakstīts kaut kāds "Depo", bet tie ir Cepļi. Agrāk tur bija hercogistes ķieģeļu cepļi, vēl trīsdesmitajos gados Veccepļu mājas, no tā arī Cepļu iela. Tātad - Cepļi. Pāri visam stāv šāds ūdenstornis, ziņnesis no vecajiem laikiem:  No padomju laikiem - šāds sarkano ķieģeļu arhitektūras elements "virtulis":  Vēl kaut kas no aizraujošas heraldikas: padomju Jelgavas ģerbonis uz rūpnieciskās būves sienas:  Kopumā, Cepļi ir tāds kakts, kurā var iekļūt tikai pa vienu ielu (un vēl no upes krasta). Ceļš turp ir vientulīgs, no vienas puses divmetrīgas nezāles, no otras - noplukusi rūpnieciska apbūve, ļaudis šeit vārās savā sulā, atrauti no pārējās pasaules. |
| Sunday, July 3rd, 2011 | |
| 4:23 pm | Jelgavas robežas Vikipēdijā tagad ir jauns raksts Jelgavas vēsture, un pie tā ir jauns attēls ar Jelgavas robežas izmaiņām:  Un ja kādam vēsturniekam tas neliekas precīzs, lai uzzīmē labāku! Muhahaha! |
| Friday, July 1st, 2011 | |
| 11:45 pm | Piparello Šodien gāju par Rudzu ielu, un pēkšņi šajā mazdārziņu un reto savrupmāju apvidū ieraudzīju ēdināšanas uzņēmuma cenrādi:  Jā gan, izrādījās, ka šajā vietā ir tāds maizīšu un tamlīdzīgu izstrādājumu uzņēmums.  Iekšā mani sagaidīja smaidīga meitene, kura arī nomierināja manas šaubas par pircēju trūkumu, sakot, ka uzņēmumam esot daudz pasūtījumu. Es nopirku piciņu (proti, mazo picu) par 30 santīmiem, kuru notiesāju ceļā. Tā man garšoja, kaut arī, atbilstoši iestādes nosaukumam, bija mazliet par daudz sapiparota. Un bez tam, Jelgavā notiek gatavošanās smilšu skulptūru pasākumam, sagataves atgādina japāņu arhitektūru:  |
| Sunday, June 26th, 2011 | |
| 4:44 pm | Ēdienu Hahs  Bet līdzās ir vislabākā uzņēmuma izkārtne Jelgavā.  |
| Sunday, June 19th, 2011 | |
| 9:17 pm |  |
| Friday, June 17th, 2011 | |
| 4:48 pm | Zeidaka ceļš Vai tiešām pati vecākā Jelgavas ielas plāksnīte?  |
| Friday, May 6th, 2011 | |
| 11:31 pm | Nocturne Noktirne ir tā slavenā spēle ar zombijgovīm.  Vēl no kapa modušies Čikāgas gangsteri, Barona Samedi izsaukšana mazā Teksasas pilsētiņā, vilkači vilcienos un daudz kas cits. Pie tam, lomas ir ieskaņotas nevainojami: ja nosaukums ir Vendome, tā to arī izrunā, ne "Vendomi", vai "Vendoum", ko es no amerikāņiem nemaz nebiju gaidījis. Grafika 1999. gadam izcila, mūsdienām - sen jau ne tik laba, kaut gan dzīvās ēnas vēl joprojām neizskatās slikti. |
| Saturday, April 30th, 2011 | |
| 7:44 pm | Čerņajeva dienasgrāmata Anatolijs Čerņajevs bija PSKP Ārlietu daļas referents, bet pēc tam Gorbačova vietnieks. No 1972. gada līdz 1991. gadam viņš ir rakstījis dienasgrāmatu, kas pašlaik atrodas lasāmā veidā šeit http://www.gwu.edu/~nsarchiv/rus/Chernya Neesmu dzirdējis, ka to būtu izdevuši latviski (bez šaubām, nav izdevuši), kaut arī tai mums šeit ir lielāka nozīme, nekā, piemēram, Kisindžera baltajam ķieģelim. Lasāmviela ir ārkārtīgi aizraujoša. Autora viedoklis par sevi, protams, ir augstāks, nekā par jebkuru citu, bet to var saprast un piedot. Ar Gorbačova atnākšanu Čerņajevs nokļūst pārbūves veicinātāju pusē un ir šai idejai uzticīgs kā reti kurš. Vienu brīdi viņš pat uzstāda par savu mērķi saglabāt vēsturei Gorbačova runas un privātos izteikumus, kas tagad diemžēl aizpilda visu 1987. gadu; dažas svarīgas lietas togad gan var salasīt, piemēram, Jeļcina uzstāšanos un izslēgšanu no Politbiroja. Protams, krievu patrioti jau ir paspējuši dienasgrāmatu nosaukt par viltojumu, galu galā tā neatbilst pēdējā laika priekšstatam par ienaidnieku iznīcināto padomju laimes zemi. |
| Sunday, February 27th, 2011 | |
| 6:14 pm | Grāmata "senā Jelgava" Grāmatu nopirku Trīsvienības tornī. Sākumā gāju uz Pētera akadēmiju, jo bija dzirdēts, ka grāmata tiek pārdota muzejā. Vēl arī bija dzirdēts, ka tā maksās 18 latu, kamēr grāmatnīcās - 26 latus. Tad lūk, akadēmijā grāmatas nav vispār, bet nopirkt to var Trīsvienības torņa pirmajā stāvā par 21 latu (lētāk, 20 latu, tā maksā izdevniecības Neputns mājas lapā). Grāmata ir diezgan bieza un arī smaga, tās lapas ir no bieza papīra un pilnas ar krāsainiem attēliem. Starp citu, grāmatas nosaukums "senā Jelgava" visur sākas ar mazo burtu.  Grāmatas sastādītāja ir Elita Grosmane, kura cita starpā ir sastādījusi disku "Jelgava: Arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija". Tas, ka Grosmane mūsdienās skaitās par tādu kā galveno Jelgavas vēstures speciālisti, manī rada kaut ko līdzīgu nemieram. Liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Grosmane intervijā ir teikusi: "esmu Jelgavas patriote – varbūt ne gluži tās Jelgavas, ko jūs pazīstat šodien, bet vecās Jelgavas noteikti", savukārt minētā diska prezentācijā vairākus gadus atpakaļ viņa pat atklāti pateica, ka tagadnes Jelgava viņai ir pilnīgi vienaldzīga. Tas man liekas tā kā nepareizi, kā tāda maza psihiska novirze.  Grāmatā ir četrpadsmit rakstu un beigās - Jelgavai veltīta Bornmaņa poēma (Valda Bisenieka atdzejojumā, poēmas vācu versija gan nav iekļauta). Tos visus arī pacentos izlasīt. Ja pirmais vācu autora Verstera raksts "Dažas pārdomas par Jelgavas kultūrvēsturi" ir tieši tas, kas nosaukumā, - dažas ne pārāk konkrētas pārdomas, nākošie pieci raksti ir diezgan aizraujoši. Īpaši jāizceļ Lencmaņa raksts par Jelgavas nocietinājumiem XVII gs. beigās, kaut gan tajā derētu mazāk maz zināmas fortifikācijas terminoloģijas. Almūtas Būsas (Bues, varbūt īstenībā - Bīsa) raksts "Augi un puķes Jelgavā jauno laiku sākumā" ir viens no tiem rakstiem par tēmu, par kuru nemaz nevar iedomāties, ka kaut ko tādu var pētīt, un tāpēc vien man patika. Diemžēl tas nebija tik dziļš un informatīvs kā varētu gribēt. Savukārt Barzdevičas rakstā par pilsētas robežu izmaiņām pēkšņi pietrūka vienas svarīgas daļas: pēdējo 1949. gada robežu izmaiņu - acīmredzot autorei izdevuma nosaukums "senā Jelgava" ir kā nepārprotama barjera tieši pēc 1944. gada.  Tālāk raksti iekļūst vienmuļības purvā - seko trīs un pēc tam vēl viens raksts par Jelgavas baznīcām. Tiesa, to nosaukumi neliecina par to īstajām tēmām: raksts par kokgriezējiem Johanu Heinci un Tobiasu Heinci (Trīsvienības baznīca), par Jura baznīcu (te gan viss godīgi ir raksta nosaukumā), pēdejo Rastrelli celtni (Simeona un Annas katedrāle), zviedru arhitektu Strandmani (Marijas katedrāle). Šie raksti sastāv no tādiem teikumiem kā "intarsijas apvienojums ar plastiski apjomīgiem un figurāliem griezumiem", "nervoza ekspresija iezogas abos retabla centrālās daļas cilņos un novērojama aizraušanās ar apustuļu apmetņu kroku krituma ritmu bagātināšanu" un "rietumu pusē izveidoti pusaploces noslēguma logi, savukārt trešā stāva dekoratīvajā risinājumā trīs torņa plaknēs izveidotas pusaploces logailas". Šie teikumi liek šaubīties, ka grāmata ir populārs izdevums, kas domāts kuram katram vēstures mīļotājam. Pa vidu ir vēl viens labs Lancmaņa raksts "Klasicisms Jelgavas arhitektūrā", kas pārmaiņas pēc kārtējās visiem zināmās baznīcas vietā pievēršas parastākām un mazāk zināmām pilsētas ēkām. Rakstu papildina daudz fotogrāfiju.  Tālākie raksti pievēršas māksliniekiem - Jūliusam Dēringam, "Zaļajai vārnai" un mākslas dzīvei pirmo okupāciju laikā. Aijas Brasliņas raksts par "Zaļo vārnu" īpaši liek saprast, ka, lai aprakstītu pilsētas vēsturi, nav jāpievēršas tikai kādreiz celtām mājām, vēsture interesantākā daļa sastāv arī no cilvēkiem un viņu darbiem.  Vēl gribu teikt par šo grāmatu kaut ko: sākumā tas smīdina, bet vēlāk jau tracina, ka visur, itin visur, tiek lietoti nosaukumi Academia Petrina un Villa Medem. Tā ir taisnība, ka daudziem cilvēkiem "no tautas", ieskaitot žurnālistus, šie Jelgavas vietvārdi latīniski tiešām liekas vilinošāki, it kā tādā veidā skanētu labāk nekā latviski. Tomēr tas nebūtu sagaidāms no mācītiem vēsturniekiem - viņiem jau nu gan nebūtu papildus jāpūlas, kā kāda literāra darba tēliem, kuri izrādīt savu izsmalcinātību, vietā un nevietā lietojot iespraustus latīņu izteicienus. Šie Jelgavas vietvārdi tātad jāraksta un jāsaka latviski: Pētera akadēmija un Mēdema muiža (vai villa, ja ļoti gribas). Tāpat arī vācu uzvārdu atveidošana latviski nav pareiza, it kā autori kautrētos no 2. deklinācijas galotnēm: Baumanis grāmatā ir Baumans, Heitmanis - Heitmans, Nīmanis - Nīmans (bet arhitekts Strandmanis ir Strandmanis, cits Baumanis - Baumanis).  Grāmata ir laba, gan jau kaut kad tiks izdots arī kaut kas pavisam bez trūkumiem, bet pagaidām "senā Jelgava" ir labs izdevums, labs pirkums, derīgs gan jaunu lietu izzināšanai, gan tukšu grāmatu plauktu aizpildīšanai estētiskos nolūkos. |
| Tuesday, October 19th, 2010 | |
| 10:31 pm | Vēl viena aizsargu organizācija! Latvijas aizsargu organizāciju dalībnieki vēl rod sevī spēku, lai ķīvētos cits ar citu. Līdzās jau divām esošajām aizsargu organizācijām nesen nodibināta trešā. "Zirgu kavalērija", kā raksta Lauku avīze - droši vien pretstatā strausu kavalērijai.  Žēlīgs skats.  Šie jaunie gan kaut ko darīšot tādu, kas viņus atšķirs no vecajiem. Būšot kā družiņņiki no senajiem laikiem. |
| Sunday, May 23rd, 2010 | |
| 8:35 pm | Par Kokkāji No šejienes (Lielinieku laiki Jelgavā): Svarīgu lomu cietumu nozarē ieņēma kāds cilvēks, ko cietumnieki sauca par Kokkāji (Stelzfuß). Runa laikam bija par kādu bijušo Sibīrijā izsūtīto ar vārdu Stepanovs (Stepanow), kurš izcēlās ar cietsirdību pret cietumniekiem un kurš arī lēma par apcietināto dzīvību un nāvi. No Jelgavas viņš kopā ar apcietinātajiem devās uz Rīgas Centrālcietumu, kur viņš kļuva par cietuma priekšnieka palīgu. Es atcerējos, ka kaut ko līdzīgu esmu lasījis (Republika gaisā): Mazais sārtvaidzis Augusts Miezis stāsta par centrālcietumu: Stepanovs, Stefanijs, Stefans - interesants personāžs, bet pan nav zināms kā viņu sauc! |
| Monday, July 6th, 2009 | |
| 12:47 am | Izstāde Rīgas latviešu biedrībā Līdz 15. jūlijam Rīgas latviešu biedrības namā notiek izstāde "Latviešu karavīrs no 1919. gada līdz mūsdienām". Tā rīkota ar NBS atbalstu un izstāda Aizsardzības ministrijas Simbolikas, atribūtikas un heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieka Ēriha Priedīša kolekcijas priekšmetus, kurus viņš savācis piecdesmit gadu laikā. Izskatās, ka Bruņotie spēki sākuši kaut ko darīt, lai atzīmētu Latvijas armijas 90 gadu jubileju (ar divu nedēļu ilgu izstādi vasaras vidū). Izstāde atrodas Baltajā zālē un sastāv no manekeniem ar ietērpa paraugiem, galdiem un stendiem dokumentiem un ietērpa priekšmetiem, visiem eksponātiem būtu jāraksturo latviešu karavīrs no 1919. gada līdz mūsdienām. Jāpiezīmē, es nevienu 1919. gada priekšmetu izstādē neatceros, kaut gan varbūt kāds vecs papīrs arī bija starp dokumentiem. Kopumā lielākā izstādes daļa ir dokumenti, kuri, protams, ir interesanti, tomēr ne tik ļoti, kā ietērpa priekšmeti. Piemēram, 1. policijas bataljona tērps ar balto bereti, par kuru es domāju, ka tā pastāv tikai tautas dotā nosaukumā.  Katrā normālā armijā šāda citur nesastopama ietērpa īpatnība būtu saglabāta līdz mūsdienām un nākotnē, bet ne jau NBS (atceramies, kāda komisijā darbojas kolekcijas autors). ( Tālāk. ) |
| Sunday, January 18th, 2009 | |
| 3:32 pm | 1921. gada Siguldas pulka krūšu nozīme Pirmā Siguldas pulka krūšu nozīme ir ļoti reta lieta. Kara muzeja krājumā, acīmredzot, šīs nozīmes nav, jo piektajā gadagrāmatā ir attēlotas tikai 1923. gadā un 1934. gadā ieviestās nozīmes, bet pašas pirmās, 1921. gadā ieviestās, nav. Tiesa, visām trim ir apraksts. Kuģniecības muzejā ir jauka vitrīna ar dažādu vienību krūšu zīmēm, bet arī tur pirmās Siguldas pulka zīmes nav. Starp citu, Kuģniecības muzeja izstādītās zīmes pareizāk atbilst aprakstiem, tātad, ja ir vajadzība redzēt precīzas zīmes, noteikti jāgriežas Kuģniecības muzejā, nevis Kara muzejā. Pēkšņi atklājās, ka Maskavas žurnāls "Цейхгауз" (vai arī "Старый Цейхгауз", pēc kaut kādiem strīdiem ar izdevējiem it kā nosaukums ir mainījies) savā 27. numurā (2008. gada 3. numurs) ir publicējis Jura Ciganova rakstu "Latvijas armijas krūšu nozīmes 1918-1940". Rakstā attēlotas gan tikai kājnieku krūšu zīmes, varbūt tas nozīmē, ka šogad rakstam būs turpinājums. Visi nozīmju attēli un to apraksti, cik var spriest no tulkojuma, ir tieši paņemti no 2004. gada I. Zeltiņas raksta 5. gadagrāmatā "Latvijas armijas kājnieku pulku krūšu nozīmes". Ciganova ieguldījums - iepriekš nepublicētas fotogrāfijas, noteikumi par nozīmju nēsāšanu, ordeņu un krūšu zīmju novietošanas zīmējums un, beidzot, Siguldas pulka pirmās krūšu zīmes zīmējums. Tiesa gan, zīmējuma avots nav norādīts, varbūt tas nācis no oriģinālā zīmes apraksta, bet varbūt mūsdienu darbs. Man, savukārt, pieder Siguldas pulka karavīra foto ar pirmo krūšu zīmi. Šo fotogrāfiju un Zeltiņas aprakstu arī izmantoju, lai uzzīmētu savu variantu sadaļai par Latgales divīzijas krūšu zīmēm. Te nu rodas galvenā problēma - Ciganova zīmējums, foto un apraksts atšķiras par daudz. Apraksts: "7. Siguldas kājnieku pulka krūšu nozīme sastāv no sešstūrainas zilgani pelēkas emaljas zvaigznes ar bultveida zelta stariem. Uz zvaigznes uzlikti krustoti zelta šķēps un kaujas vāle, uz tiem centrā uzlikts ovāls vairogs, emaljēts sarkanbaltsarkanā krāsā, ierobežots ar zaļas emaljas ozola vainagu ar caurvītu lentīti nacionālās krāsās. Virs vainaga pār vairogu uzlikti zeltaini kopā savīti metāla iniciāļi "7.S.K.P."." Foto un zīmējums:  Fotogrāfijā trūkst zobena un vāles, ir tikai kaut kāds galiņš augšā, kreisajā pusē, savukārt sešstūrainā zvaigzne ar bulteida stariem man likās viennozīmīga. Vispār, kas ir pelēka zvaigzne ar zelta stariem? Un kā no parastiem atšķiras bultveidīgi stari? Zvaigzne uz foto man liekas atbilstošāka aprakstam, taču zīmējums ir vesela vēsturnieka dots, kaut arī bez atsaucēm. Beigu beigās zīmējumu nekā nelaboju, tikai iezīmēju zobenu un vāli (nacionālā lentīte aizmirsās).  Vienalga, šādas neatbilstības mani dara nervozu. |