Teletaipu stacija-

Svešā cepienā sanāca drusku iecept par tēmu demokrātija/liberālisms/ateisms V.s Totalitārisms/ konservatīvisms/reliģija.

Un tad nu cenšoties formulēt gana sakarīgu viedokli, kas strukturēti izteiktu manu viedokli un būtu kaut cik loģiski pamatots, sanāca aizdomāties- Kāds tad ir mans skatījums uz 

lietām?

Es laikam esmu daļējs hedonists- tādā ziņā ka uzskatu ka prieks un laime ir cilvēka galvenie mērķi ko ir vērts sasniegt dzīvē, un takā es neredzu nekādu pamatojumu uzskatīt ka mans saprāts jelkādā veidā turpināsies pēc manas bioloģiskās nāves, es neredzu iemeslu sekot kaut kādiem tautas pasaku priekšrakstiem kas nosaka to kas ir labs un kas ir slikts. 

Tomēr es nedomāju ka tikai mana privātā labsajūta ir tikai vienīgais mērķis ko ir vērts mēģināt sasniegt. 

Daļēji tas izriet no tā- kā lai es jūtos laimīgs, ja cilvēki ap mani ir nelaimīgi, dēļ mana kvesta pēc manas laimes. Daļēji tas izriet no manas bioloģijas- galu galā homo sapiens ir bara dzīvnieks, tātad īsti nav iespējama eksistence vienam kā pirkstam( ticiet man es esmu to mēģinājis- didnt go that well). Kā arī nevajag aizmirst to ka mēs dzīvojam uz diezgan lieliskas planētas un viņu sadirst dēļ savas īstermiņa laimes nav forši, nedz prātīgi.

Vēl es neuzskatu ka kāds būtu pārāks par citiem, dēļ savas ādas krāsas, reliģijas,tautības, dzimuma vai whatever kā dēļ. Visi ir vienādi- gēni jau tie paši, drusku atšķiras tas kuri ir eksperesēti un kuri nav, bet tas arī viss.

Es varētu mēģināt formulēt savu personisko filozofiju aptuveni šādā formā- "Dzīvo, priecājies, esi laimīgs,un tiecies pēc pilnības, bet zini savas robežas- nemēģini citus piespiest darīt vai izdzīvot lietas ko viņi negrib, nekad nedomā ka tu esi kaut kā labāks par citiem. Atstāj šo pasauli labāku kā tu to atradi, vai vismaz tādu pašu."

Protams ka šo formulu var apkarināt ar vēl 100 un vienu papildu punktu, bet man šķiet ka būšu uzskaitījis to pašu svarīgāko.

Uz reiz atzīšos ka ne vienmēr man pašam sanāk pilnībā sekot saviem priekšrakstiem. Tomēr es cenšos, un atskatoties uz savu dzīvi es redzu ka ar laiku man sanāk arvien labāk, un laikam tas ir arī galvenais- tā jau notiek tā tiekšanās uz pilnību.