sukubs

27.9.05 10:23
izrādās, krekla un bikšu gludināšana nav nemaz kaut kas tik vājprātīgi sarežģīts. tā ir pat aizraujoša nodarbe! justiņš var izgulēties, un arī hosē nelien no savas migas ārā dračīt kāpņutelpā, ja gaisā mierīgums, nav stresa. gludinot var visko domāt. par nāvi, piemēram. par to, ka teejas vairs nav starp mums. un tā pa vienam visi aizies, ne atvadījušies, ne palūguši atļauju. arī es pats. tādēļ jāatvadās jau laikus. katrreiz, kā uz nāvi. kāpēc ne?
vakar Tai, mūsu japāņu draugs teica: ratobia ko. laba zeme. nākamreiz braukšu uz ratobia. visādi izprašņāja, kāds rīgā laiks, kādas cenas. un laiku pa laikam viņš iesaucās "sgenā!" tas nozīmē 'forši'.
Tai gandrīz nemaz nerunā angliski, bet visu var lieliski pateikt japāniski un ar žestu palīdzību. vakar viņš pacēla gaisā abus rādītājpirkstus, novietoja tos labā attālumā un, pakustinot vienu teica "cilvēks", pakustinot otru, "cilvēks". pēc tam, izdarot tieši šādu pašu kustību vēlreiz, stādīja priekšā savus pirkstiņus kā divus draugus. tad sasita tos un paberzēja. tāda ir draudzība. tāds mums draugs.