sukubs

12.12.06 14:27
apmeklējot labierīcības, kur pēc manas bērnības standartiem atrodas mazā bibliotēka, jau kādu laiku mani sagaida tautumeita ar izvalbītām acīm, dusmīgu muti un pravietiskā žestā izplestām rokām. virsraksts vēsta "harija potera latviešu variants". izrādes apraksts ir vēl atbaidošāks:

bērni saņem vēstuli ar aicinājumu agri no rīta satikties pie brīvības pieminekļa, kur sastop garāmgājēju un ubadziņu kā dieva un velna prototipus. tie viņiem dod uzdevumu līdz nākamās dienas saulrietam izpētīt savas zemes pagātni un uzzināt, kā pasaule tapusi, lai atmodinātu aizmigušos karavīrus, kas pasargās mūsu zemi. savā ceļojumā pagātnē viņi sastop jūras māti, zemes māti, meža māti, laimu, vilku, jumi un daudz citu latviešu mitoloģijas tēlu. beigu beigās bērni saprot, ka atmodināmie karavīri mājo katrā no mums - tā ir tautas pašapziņa...

viss tiek nežēlīgi izņirgāts: gan harijs poters, gan jūras māte! visvairāk jau žēl to bērniņu, kas zem ļaunās tautu meitas kusli nostādīti ar rudzu kūlīšiem rokās. tas tomēr ir daudz, daudz perversāk nekā likt dziedāt "viņam ir divi tēti"!