- kaķi
- 12.12.06 10:43
-
vakar ar ivetu un eņģeli bijām pie zvēru daktera. ivetai kaut kāds caurums sānā uzmeties, savukārt eņģelim neatiet vēlme grauzt savus kāju pirkstiņus. ivetai dakteris, lieki neprātojot, uztaisīja operāciju. gluži kā tajā reklāmā. paņēma, aizveda, salaboja un atveda atpakaļ. un tas viss ļoti īsā laikā. nē, muldu, protams. iveta bija diezgan uztraukusies, narkotikas neiedarbojās, vajadzēja potēt papilddevu. jau kad bija aizvesta, lai operējamā vietā noskūtu spalvas, zāles vēl nebija īsti iedarbojušās, un kaut kur telpas dziļumos viņa sauca palīgā. arī miega zāļu iedarbības beigšanās nebija nekāda patīkamā. nabaga kaķim jāvemj, jāklūp, jāguļ tualetes kastē, jāčurā uz krēsliem, "jāiet mirt" dzīvokļa tālākajā kaktā, grīļodamies jāriņķo pa istabu it kā kaut kas būtu pazudis, bet nevar atcerēties, kur un galvenais – kas.
savukārt eņģelis pie dakteriem ir jau pieradis. viņam patīk, ka ap viņu ņemas. un arī pārbraucienus uztver kā pašsaprotamus, nemaz nekrīt panikā, ja ieliek somā un kaut kur ved. eņģelim jau arī neko tādu nedarīja. nogrieza nagus, ieteica to pašu ziedi, kas jau iepriekš nebija līdzējusi (pamēģināsim vēl) un izrakstīja grāfa apkakli ar garākām malām, jo kaķis gan izskatās pliks un neaizsargāts, bet ir īpaši gudrs un izmanīgs, ja runa ir par kāju apskrubināšanu.
tā nu abiem uz galvas ir tūta. eņelim tik liela, ka nevar ne padzerties, ne paēst. tomēr kāju iedabūt mutē viņam kaut kā izdodas. tādēļ tūtas malas nācās aplīmēt ar papīra skoču, un tagad viņš izskatās pēc pirāta ar īpašām vajadzībām.
toties iveta šodien ir labā formā - īsta karaliene, iet pa māju šņākdama. viņai vārda diena.