Pātaru Ansis' Journal

Salūza svari. Nē, asprāši, ne tad, kad es uz viņiem uzkāpu! Vēl pirms tam. Tb pirms uzkāpšanas šie rādīja 120 kg. Paraustīju plecus un ar augšpuses grozāmo pogu, jeb pareizāk - tās atliekām (tie svari ir bija vecie mehāniskie, vēl no padomju laikiem) sagriezu atpakaļ uz 0. Uzkāpu. Viņi man parādīja 60 kg. Kas, protams, ir ļoti skaisti, bet tik liela optimiste es neesmu. Palēkāju. Svari pārlēca uz aptuveni 85 kg. Kas man vairs nemaz nepatika. Nokāpu. Tagad šie apstājās uz sotaka. Atkārtoju visu vēlreiz. Process bija aptuveni tāds pats.
Tad es atcerējos, ka reiz

jims man jautāja, nafig es turu mājās lietu, kas man sagādā negatīvas emocijas. Es tak neturētu uz palodzes dārza rūķi, kas ik pa laikam mani apbēdinātu? Un tad es tos svarus izmetu;)
Un tad es izvilku no "zagašņika" elektroniskos svarus, nopirku baterijas un nosvēros. Nu ja, neviens no nosauktajiem cipariem nebija pareizs;>

Fonā skan: http://www.youtube.com/watch?v=08fvOEtMxQk
P.S. Nēēēēē, es nesveru ne 100, ne 99 kg!:P