Pātaru Ansis' Journal

Cikos, cikos tas džeks nolēca? Un vai viņam gadienā nebija gaiši mati "bļodiņā" nogriezti un paplika pļeška? Es šodien mikriņā ar vienu tādu nervu slimnieku saskāros.
Tb braucu mikriņā, zvana man mobilais: viena kliente gribēja sarunāt tikšanos. Pēc pirmajiem diviem teikumiem vīrietis (kretīns manā vecumā) no blakus sola sāk bļaut, ka tā esot galīga neaudzinātība - runāt pa telefonu transportā. Es, protams, vienmēr atminos

sirdnas teikto, ka transportā pa telefonu runājot tikai cilvēki ar ārkārtīgi pretīgām balsīm, tak šoreiz izlēmu, ka mana balss ir gana labskanīga, lai atļautos runāt. Vīrietis blakus solā tā vis nedomāja. Noignorējis manu nicinošu skatienu, viņš sāka mani izmēdīt. Pabeidzu sarunu, pagriezos pret šo un sarkastiski atvainojos par traucējumu. Viņš manu atvainošanos neņēma vērā, bet sāka stāstīt, ka Eiropā gan... "Nu, tātad mēs neesam Eiropā," paraustīju plecus un pagriezos pret logu. Bet šim vēl nebij miera (arī laikam patīk paturēt pēdējo vārdu;)), un viņš turpināja murkšķēt par neaudzinātību, Eiropu un citu cilvēku tiesībām. Pagriezos atpakaļ, saulaini uzsmaidīju sarunu biedram un džekam no priekšēja sola, kas glūnēja pār plecu un ķiķināja, un ieteicu padzert kalciju, jo tas nostiprina nervu sistēmu, un magniju, kas arī šādos gadījumos palīdz. Vīrišķis ievilka elpu un paziņoja kārtējo argumentu, ka šī nekulturalitāte, lūk, esot padomju mantojums, nekas cits. Uz ko es pasmaidīju VĒL saulaināk un saldā, sajūsmas pilnā balstiņā iesaucos: "Vai, cik jauki, ka Jūs esat tik vecs, ka atceraties tik senus laikus!" Un te nu beidzot iestājās klusums;)))
Pilnmēness;)