Sapulce Sākās viss pagājušo svētdien.
Stāvu laukos pie aroniju krūma, lasu ogas, trallinu komiskas dziesmiņas, pēkšņi zvana telefons. Runā sieviete, tāuntā, te no gruzīnu biedrības, lalala... Un runā ar mani tādā tonī, it kā es viņai pēdējo tkemali būtu izēdusi. Un nevis vienkārši izēdusi, bet, tā sacīt, ar specefektiem izrijusi, piemēram, ļauni smiedama, ar lielo karoti smalstījusi izsalkušu gruzīnu bērniņu acu priekšā.
(Vēlāk uzzinu, ka tā bija Irma. Nu, protams! Pieņemu, ka viņas aizbraukšanas diena gruzīnu kalendāros ir iezīmēta kā diena, kad Gruzija palika bez savas lielākās stervas!;)) Un tātad, 18.09. man jābūt uz biedrības kopsapulci, ja jau es tai biedrībā esmu kaut kā ielavījusies
(gan jau ka ar viltu un ļauniem nodomiem)!
( ... tālāk ... )