Harčo Pirms 16 gadiem es mitinājos Ķīpenes kojās, Juniors bija sīks, bet kaimiņu blokā dzīvoja vēl kāda jaunā māmiņa - Jūlija. Viņa bija
vecāka sieviete (tb viņai tobrīd bija 28/29 gadi;)) no Kurskas, kas precējusies ar latviešu puisi. Mēs toreiz ļoti sadraudzējāmies. Tā bija viņa, kas man iemācīja vārīt Pareizu boršču. Un no viņas recepšu grāmatām es šo to pārrakstīju savās recepšu grāmatās. Piemēram, kā pagatavot harčo. Bet līdz vakardienai es tā arī nevarēju sataisīties to izvārīt. Vakar beidzot saņēmos. Iznāca garšīga, bieza (ar dakšiņu ēdama;)) zupa. Vispār gan ieteiktu tomēr to vārīt kaut kad rudenī vai ziemā;)
( ... tālāk ... )