| Date: | 2008-01-03 18:11 |
| Subject: | Hirosima |
| Security: | Public |
kārtējā Hirosima. viss pagalam. vien putekļi un pelni, un mans brēcošais jautājums - nu kāpēc atkal es???
zinu jau zinu, - tikai labie mirst ātri un skaisti.
idioti dienu no dienas tirinās un spirinās, stulbi spriedelē (kaut kā jau tas laiks jānosit!) un bojā skatu.
Hirosima.
un atkal kārtējā.
post a comment
| Date: | 2007-11-26 10:18 |
| Subject: | atvadas |
| Security: | Public |
sasodīti riebjas atavdas. tās neizbēgamās.
izvairos no rokas spiešanas un lakatiņa plivināšanas.
bet tas nelīdz.
atvadas ir nenovēršamas. tās atkārtojas atkal un atkal.
ikviens no miljons sīkumiem spēj aizvilināt mani atpakaļ. un neatkarīgi no tā, cik īsu mirkli tur pabūts, realitāte allaž pamanās iebliezt pliķi. ir dažas tādas atvadu mizanscēnas, kas tiek izspēlētas vēl un vēl.
atvadas ir neizbēgamas.
sasodīts.
p.s. nez kādā vecumā cilvēks iemācās samierināties, proti, nevis piedot, bet aizmirst? un nevis citiem, bet sev.
post a comment
| Date: | 2007-09-17 16:47 |
| Subject: | par televīziju, mutautiņu un asinsgrupu |
| Security: | Public |
diena ar televīziju: vispirms Lancmaņa raidījums par Rundāli un rozēm, Žizele franču baleta izpildījumā, tad Mangaļsalas ziedulaiku fragmenti, pēcāk "kūko ar zvaigzni" un galu galā kino par lidotāju, veci ar māju un krājgrāmatiņu un laiku (nelabvēlīgo).
secinājums: mutautiņu ēra neatgriezeniski beigusies. pat kabatslakatiņu laiks ir cauri.
modernais ļaužs dzīvo uz (ar, par, līdzīgi) papīra salvetēm (tualetes rullīša tuvām, ai, cik tuvām radiniecēm!).
aristokrātiskums ir asinsgrupa. reta.
post a comment
| Date: | 2007-07-06 10:26 |
| Subject: | par pļavu |
| Security: | Public |
dzīve kā meža pļava, - tik sen nearta un neecēta, cik sen no manis pēdējā ticība pamuka. pusakli, puskurli, līki un greizi sīkie krūmeļi stiepj savus kaulainos pirkstus viens otram pretim. un velēna - bieza jo bieza, kūla sagūlusi, ka ne bedrīti izplēst, ne ūdeni ieliet, ne arī ko jauku (vai vismaz prātīgi perspektīvu) iestādīt. dzīve aizaug.
lai cik sūdīgi izskatās, ja nekas cits, tad vismaz runču pauti vēl ik vasaru uzzied, un man sametas kauns par ņerkstēsanu, žēlošanos, gaudu dziesmām un visu to krāšņi izvērsto bezcerības un tizluma apcerēšanu.
post a comment
| Date: | 2007-06-20 14:51 |
| Subject: | it kā piedalos |
| Security: | Public |
sēžu uz atombummbas, vēroju, kā deglis sprakšķēdams sarūk.
rāmā rīta/pusdienas/vakara/unvisucitu trulo stundu mierā pīpēju.
it kā piedalos, it kā ne.
sprāgs jau tik un tā...
p.s. derētu paraudāt
(pēc darba laika, saprotams)
post a comment
| Date: | 2007-05-08 09:19 |
| Subject: | skapī |
| Security: | Public |
pelīte saka runcim:
"es paslēpšos, ja atradīsi mani, būšu tava, ja neatradīsi, - būšu skapī."
post a comment
| Date: | 2007-03-12 11:44 |
| Subject: | lidot |
| Security: | Public |
ar šausmām kostatēju, ka ritma ziņā manas brīvdienas sāk arvien vairāk līdzināties darbdienām.
panika aug augumā. arvien šķiet, - kavēju kaut ko eksistenciāli svarīgu.
darbdienās šo vājprāta dzinuli slāpēju, nogurdinot sevi, līdz pašļupstēt vairs nevar,
bet brīvdienās mēģinu izlikties par mirušu un gulēt, un necelties neparko,
cerot, ka tikmēr realitāte kļūs mazāk reāla.
līdz ūkai tā maršēšana (kreiso, kreiso, viens divi trīs!), tā izdzīta maratonista klumburēšana un gudra viepļa drūvēšana, un nemitīgā izlikšanā, ka būs jau labi...kaut kad.
vakar klausījos veco labo latviešu estrādes gabalu - kaut kur tālu tāl vēl ķiršu lietus līst... - un tik ļoti sakārojās, lai kaut mirkli būtu viegli. tik ļoti sakārojās, ka varētu pat pa manu astotā stāva logu izlēkt. lai lidotu, kaut mirkli lidotu.
gribu sajukt prātā - dziedāt un dejot, un ziedu vainagus vīt, un nedomāt neko, neko, neko.
post a comment
| Date: | 2007-02-09 15:20 |
| Subject: | varbūt piesals |
| Security: | Public |
skumjām un garām acīm viņa vērās bufetes loga silti, mikli un tauki aizsvīdušajā rūtī.
neko daudz saskatīt nevarēja.
pār savīkšķītajām matu šķipsnām, pār šaurajiem pleciem un lielo, tukšo hipermārketa maisu
reti filigrānā vienaldzībā sniga sniegs. gluži balts sniegs.
varbūt piesals.
post a comment
| Date: | 2006-11-30 13:55 |
| Subject: | par pistolēm |
| Security: | Public |
ar pistolēm jau nevaru blakus stāvēt, varu tikai cerēt...
post a comment
| Date: | 2006-11-24 10:22 |
| Subject: | peles |
| Security: | Public |
visu sarežģī tas, ka "peles nerodas no netīras veļas".
post a comment
| Date: | 2006-10-17 17:55 |
| Subject: | ;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;;; |
| Security: | Public |
nespēju, es vairs to nespēju izturēt
post a comment
| Date: | 2006-09-12 15:55 |
| Subject: | zinu |
| Security: | Public |
zinu, ka Daugavu pārpeldēt nevaru.
un tas mani mierina.
un tas allaž ir variants.
post a comment
| Date: | 2006-08-17 10:00 |
| Subject: | par marijām |
| Security: | Public |
neesmu jau nekāda lēnprātīgā marija un tomēr nesaprotu, un nesaprotu, par ko cilvēki šūmējas.
pensionāri un geji, nēģeri un vientuļās mātes, un vēl politiķi, dabas aizstāvji un sazin kādas tur etniskās minoritātes.
arvien vairāk šķiet, ka visi lielie konflikti ir kāda mistiska prāta sagudroti un gluži mākslīgi pie dzīvības uzturēti.
un terorakti un kari arī.
drusku žēl tos, kas tā - cita starpā - apmirst.
varēja tak vēl kādu laiku padzīvoties.
post a comment
| Date: | 2006-06-16 08:06 |
| Subject: | rīts |
| Security: | Public |
lecīgs vai gaudulīgs, mans vājums saitē velk sliktu dūšu un mazliet kauna.
rīts neapsūdz, tas rāmi konstatē faktu.
post a comment
| Date: | 2006-06-06 18:15 |
| Subject: | par vārdiem |
| Security: | Public |
ir daži vārdi un to savienojumi, kurus nevaru ciest nevis pašu vārdu,
bet gan apzīmējamo jēdzienu dēļ.
piemēram - garīgā pasaule, nekulturāls, tuvinieki.
post a comment
| Date: | 2006-06-06 18:02 |
| Subject: | atkal |
| Security: | Public |
Atkal ir reize -
es esmu pārdžungļojies,
es esmu aizaudzis ciet.
O.V.
post a comment
| Date: | 2006-06-06 17:54 |
| Subject: | klausīties |
| Security: | Public |
fantastiska tāda māka - klausīties!
p.s. šodien visi, gluži kā puskurli, runā skaļi un daudz.
ja es nekliedzu - manis vairs nav...
post a comment
| Date: | 2006-05-08 09:36 |
| Subject: | sasodītā zīlēšana |
| Security: | Public |
omas mājā starp visādiem papīriem un citām šodien gluži neizprotamām mantām atradu
tādā arprātīgi glītā rokrakstā pierakatītu nodriskātu burtnīciņu - zīlēšana!!!
ņemot vērā faktu, ka nudien neatceros, kad kaut ko tādu varētu būt meistarojusi, jādomā,
ka tas noticis vēl pirms vairākiem gadu desmitiem.
vakar to ieraugot, vispirms nodomāju kaut ko par sentimentu, bet pēcāk samanīju ziņkāri -
tā, tā, nez', kā tas darbojas...
izlasīju noteikumus, savilku strīpiņas, saskaitīju sabiņus
un dabūju atbildi uz tieši trīspadsmit fannnnntastiskiem jautājumiem...:)
iesākumā likās visai jautri...
kādu laimi es dabūšu? - pēkšņu.
vai tas būs puisītis vai meitiņa? - rātns puisītis.
vai es ar saviem darbiem pie lielas naudas tikšu? - dabūsi tieši tik, cik Tev nepieciešams.
(nu šī atbilde man jau sāka nepatikt, un tad....)
vai es no zināmas personas mīlēts topu? - pavirši.
(nu kas par jokiem! kā gan var mīlēt pavirši? mēģinu vilkt strīpiņas vēlreiz. kā pavirši, tā pavirši.)
iesākumā likās jautri... tikai pēcpusdienā es nez kāpēc atcerējos to "pavirši", hokeja laikā pat vairākas reizes un šorīt arī.
sasodītā zīlēšana.
un vispār līdz šim man šķita, ka māņticīga neesmu, nudien.
post a comment
| Date: | 2006-04-23 11:20 |
| Subject: | ;( |
| Security: | Public |
cik reizes kādam ir tiesības atriebties par vienu un to pašu?
p.s. pirmoreiz noliecu muguru, otroreiz, piektoreiz - arī.
simtu pirmo reizi...
nu bļin, cik tad var!!!!
post a comment
| Date: | 2006-04-20 14:59 |
| Subject: | kanibāls. |
| Security: | Public |
tos, kuri grauž sev līdzīgos, sauc par kanibāliem.
kā sauc tos, kuri kož paši sev?
p.s. par sāpēm nav runas, tātad mazohisti neder.
post a comment
|
